Valdības komiteja pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) norādījumiem šodien šo jautājumu novirzīja papildu saskaņošanai. Ar Tieslietu ministriju (TM) būs jāsaskaņo plāni par nokavējuma naudas piemērošanu. TM norādīja, ka šie ir publiski pakalpojumi, kam nokavējuma naudas piemērot nevar.
Tāpat ministriem neradās skaidrība, vai jaunā maksa tiktu attiecināta uz pasažieriem, kuri aviobiļetes jau ir nopirkuši, un kā izmaiņas skartu tranzīta pasažierus.
Savukārt Dombrovskis vēlās saņemt lidostas skaidrojumu, kāpēc drošības izmaksas Rīgā aplēstas lielākas nekā citās pasaules lidostās.
Lidostas piedāvājums paredz, ka no drošības maksas par katru pasažieri 1,1 eiro tiktu maksāts Civilās aviācijas aģentūrai, bet pārējā summa paliktu lidostai. Maksa esot jāpalielina, jo samazināta valsts dotācija. Lidosta uzsver, ka aviācijas drošības un glābšanas prasību nodrošināšana lidostās ir viena no būtiskākajām prasībām lidlauku sertifikācijai un lidostu darbības nodrošināšanai, taču dotācija ir samazināta.
Ja 2008.gadā tā bijusi 5,7 miljoni latu, tad 2009.gadā - 3,94 miljoni latu, savukārt 2010.gadā dotācija 3,53 miljonu latu apmērā tika piešķirta tikai aviācijas drošības pasākumu nodrošināšanai, lai gan faktiski šim mērķim bijuši nepieciešami 4,67 miljoni latu.
Lai saglabātu Ministru kabineta akceptēto nostāju par krīzes tarifiem 2010.gadā, lidosta Rīga 2010.gadā daļu no aviācijas drošības uzturēšanas pasākumu izmaksām, ko nesedza budžeta dotācija, sedza no lidostas komercdarbības ienākumiem. Tāpat no neaviācijas ieņēmumiem tika finansētas glābšanas funkcijas.
2011.gadam aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai paredzētās dotācijas apjoms tika samazināts līdz 623 772 latiem. Aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai iztrūkstošos līdzekļus, kā arī glābšanas funkciju nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus lidosta sedz no neaviācijas ieņēmumiem.
2012.gadam tiek plānots dotāciju aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai samazināt līdz 200 000 latu. Ņemot vērā, ka lidostas Rīga kapacitāte pašlaik ir četri miljoni pasažieru, bet 2011.gadā plānots apkalpot jau 4,8 miljonus pasažieru, termināļa pieļaujamā kapacitāte faktiski jau tikšot pārsniegta.
Lidosta uzsver, ka 2015.gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, ir sagaidāms, ka ievērojami pieaugs VIP pasažieru skaits un kopējais lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaits. Lai lidosta Rīga varētu nodrošināt daudzo VIP delegāciju un pasažieru uzņemšanu, esot nepieciešams nekavējoties veikt esošā termināļa rekonstrukcijas darbus, izbūvējot papildu VIP telpas, gaisa kuģu piestātnes un stāvvietas, kā arī jānodrošina drošības pasākumu veikšanai nepieciešamo infrastruktūras objektu izbūve, jāapmāca papildu personāls un jāveic virkne citu pasākumu, kam būs nepieciešams finansējums.
Neveicot šos pasākumus, lidostas Rīga spēja nodrošināt pieaugošā pasažieru skaita apkalpošanu, tajā skaitā prezidentūras laikā, esot apdraudēta. Tāpēc, lai rastu risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, nenovirzot šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus, esot nepieciešams ieviest maksu par aviācijas drošības un glābšanas funkciju nodrošināšanu lidostā Rīga.
Tajā pašā laikā lidostas drošības izmaksas neesot pareizi attiecināt tikai uz pasažieriem un kompensēt ar attiecīgu maksu. No gaisa transporta attīstības labumu gūst ne tikai pasažieri, bet arī sabiedrība kopumā gūst ekonomisku labumu no saistīto nozaru, piemēram, tūrisma straujākas attīstības.
Drošības izmaksas esot attiecināmas ne tikai uz pasažieriem, bet šīm izmaksām ir arī komponente, kas ir attiecināma uz sabiedrību kopumā - starptautiskā terorisma draudi, liela mēroga infrastruktūras apdraudējumi. Sakarā ar to ir būtiski iespēju robežas saglabāt aviācijas drošības pasākumu nodrošināšanai budžeta dotāciju, tajā skaitā 2012.gadam plānotos 200 000 latu, skaidro lidosta.
Praksē gaisa pārvadātāji nepiemēro pilnu aviobiļetes maksu pasažieriem, kuri nav sasnieguši divu gadu vecumu. Līdz ar to noteikumu projekts paredz atbrīvojumu no drošības maksas pasažieriem līdz divu gadu vecumam.