Valstī plāno noteikt vienotu regulējumu teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei

Ministrija arī analizējusi pašvaldību apbūves noteikumus un secinājusi, ka vairums vispārīgo prasību, lietotie termini un to skaidrojums, apbūves parametri, to aprēķināšana ir identiski vai ļoti līdzīgi visos pašvaldību apbūves noteikumos.Savukārt teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartes pašvaldībās sagatavo, izmantojot atšķirīgus apzīmējumus, kā arī teritorijas atļautie izmantošanas veidi pašvaldībās atšķiras. Tāpat arī apbūves noteikumos ietverto apbūves parametru aprēķināšanai šobrīd tiek pielietotas atšķirīgas formulas, tādējādi nereti radot konfliktsituācijas un atšķirīgu apbūves parametru piemērošanu, tāpēc nepieciešams noteikt vienotu pieeju apbūves parametru aprēķināšanai, uzskata VARAM.Bet zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas dēļ, gan arī pašreizējo būvniecības normu dēļ ir izveidojusies situācija, kad daudzos gadījumos tiek veidots piespiedu dalītais īpašums, proti, zemes īpašnieks ir viena persona, bet uz tās esošo ēku īpašnieks - cita. Tas apgrūtina šo īpašumu apsaimniekošanu, koplēmumu pieņemšanu un rada problēmas nekustamo īpašumu tirgū. Praksē mēdz būt gadījumi, kad kopīpašumu būtu iespējams sadalīt, bet pašvaldības saistošie noteikumi attiecībā uz apbūves zemes minimālo platību šādu reālu sadali liedz. Līdz ar to būtu nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz apbūvētu zemes vienību sadalīšanu, pieļaujot to veidošanu mazākās platībās, nekā pašvaldības saistošajos noteikumos noteikts.VARAM noteikumu projektā ir nostiprinājusi līdzvērtīgu iespēju principu un universālā dizaina principu, kas prasa plānot teritoriju un veidot vidi tā, lai tā būtu līdzvērtīgi pieejama visiem sabiedrības locekļiem. Pašvaldība savā teritorijā arī būs tiesīga noteikt papildu visu teritorijas atļauto izmantošanu veidus vai otrādi - tos sašaurināt. Piemēram, noteikumu projektā paredzēts, ka visās teritorijās ir atļauts ierīkot nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas, tomēr var būt atsevišķas pašvaldības teritorijas daļas, kurās transportlīdzekļu stāvvietu ierīkošana var nebūt vēlama, paskaidro ministrija.Ietverta arī prasība jaunajās apbūves teritorijās, kurās nav izveidota publiskā infrastruktūra līdz 20% no plānojamās teritorijas paredzēt publiskiem mērķiem - izglītības, veselības un sociālās aprūpes, kultūras iestāžu izvietošanai, ielām, ceļiem, laukumiem, skvēriem, rotaļu laukumiem. Noteikts, ka visās apbūves teritorijās ir jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde. Šāds regulējums bija nepieciešams, lai novērtu stihisku, nelabiekārtotu apbūves teritoriju rašanos.Savukārt, lai publisko pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība saistīta ar inženiertīklu un publiskās infrastruktūras izbūvi, nekavētu vienota īpašuma izveidošanu, atvieglojot objektu tālāku apsaimniekošanu un attīstību, noteikts, ka šiem objektiem var nodalīt atsevišķu zemes vienību, neievērojot minimālo platību. Kā atsevišķs izņēmums paredzēts arī, ka minimālo platību, tostarp pieļaujamās atkāpes, var neievērot, ja apvieno vairākas mazas zemes vienības.Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas - savrupmāju apbūves teritorijas, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas un jauktas centru apbūves teritorijas - varēs noteikt tikai pilsētās un ciemos.VARAM arī paredzējusi ierobežojumus zemes vienību sadalīšanai lauku zemēs, nosakot, ka lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības platība nevar būt mazāka par diviem hektāriem, ja teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai citos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība. Šāda norma ieviesta, lai novērstu lauksaimniecības un meža zemju fragmentēšanu un neracionālu izmantošanu.Savas prasības ir noteiktas arī vasarnīcu un dārza māju teritoriju plānošanai, kas jāievēro, plānojot jaunas vasarnīcu un dārza māju teritorijas. Paredzēts, ka esošās dārza māju apbūves teritorijas var pārveidot par pastāvīgu dzīvojamo apbūvi pie nosacījuma, ja pašvaldības teritorijas plānojumā ir paredzēta atbilstošā funkcionālā zona, kas pieļauj šādu izmantošanu un tiek izstrādāts lokālplānojums vai detālplānojums, kā arī tur iespējams nodrošināt energoapgādi, ūdensapgādi un komunālo notekūdeņu un lietus ūdeņu savākšanu, ceļu tīkla izbūvi, kā arī atkritumu apsaimniekošanu.Ņemot vērā, ka pēdējos gados pašvaldībās aizvien vairāk tiek saņemti attīstības priekšlikumi - veidot mākslīgās salas ūdensobjektā, uzbērt ūdensobjektu, palielinot sauszemes daļu. Tādēļ ir noteikts, ka dabisko ūdenstilpju un ūdensteču akvatorijas teritoriju aizliegts samazināt, veicot teritorijas uzbēršanu, veidojot mākslīgas salas un tamlīdzīgi, izņemot, kad tas nepieciešams ostas funkciju, maģistrālās transporta infrastruktūras nodrošināšanai, erozijas risku ierobežošanai, pretplūdu aizsardzības būvju un meliorācijas sistēmu būvniecībai.Noteikumu projektu otrdien, 30.aprīlī, izskatīs Ministru kabineta sēdē.