Biedrības pārstāvis Kristaps Kaugurs stāsta, ka esošajā veselības finansēšanas sistēmā C hepatīta ārstēšanai gadā tiek tērēti 3,2 miljoni eiro. Statistika gan apliecina, ka ar esošo terapiju izārstējās tikai puse ārstēšanu sākušo pacientu, savukārt otrai pusei alternatīvu ārstēšanas iespēju nav.
Kaugurs norāda, ka, ieviešot jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā C hepatīta slimnieku medikamentu kompensācija tiktu palielināta līdz 90%, un apmēram 200 pacientiem tiktu sniegta iespēja ārstēties ar mūsdienīgām terapijām, būtu iespējams efektīvi izmantot esošos resursus 2,22 miljonu eiro apmērā ik gadu, kā arī samazināt izdevumus 4,3 miljonu eiro apmērā citās budžeta sadaļās, tostarp arī sociālajā budžetā.
Tāpat viņš stāsta, ka, lai arī esošās terapijas efektivitāte un tās rezultāts nojaušams, jau to uzsākot, "neviena pacienta un speciālista rokas neceļas to pārtraukt un tādējādi apstādināt neefektīvu valsts līdzekļu izlietošanu", jo pacientiem tā ir vienīgā iespēja uz ārstēšanos.
Šobrīd valsts C hepatīta pacientiem kompensē ārstēšanos 75% apmērā, taču, lai to sāktu, pacientam pašam ik mēnesi nepieciešams veikt līdzmaksājumu 25% jeb 200 līdz 300 eiro apmērā.
Būtiski pieminēt, ka pacientiem pašiem jāsedz ar ārstēšanos saistītie papildu izdevumi par blakusparādību ārstēšanu, kas rada papildu finansiālo slogu uz jau tā dārgās ārstēšanās rēķina, piebilst Kaugurs. Lai tiktu galā ar ārstēšanos, pacienti ir spiesti ņemt darba nespējas lapas, kā arī pieteikties invaliditātes pabalstiem, tādējādi no valsts budžeta patērējot aptuveni 4,8 miljonus eiro, viņš uzsver.
Ja pacienti neuzsāk laicīgu C hepatīta ārstēšanu, tad slimība var progresēt dekompensētā cirozē un hepatocelulārā karcinomā jeb aknu vēzī, skaidro biedrības pārstāvis.
Savukārt pacientiem, kuri slimo ar hroniska C hepatīta izraisītu aknu cirozi vai aknu vēzi, tiek piešķirta 1.grupas invaliditāte, kas paredz ka ik gadu 967 aknu cirozes un 145 aknu vēža pacientiem tiek tērēti 110 000 eiro tikai pabalstu apmaksai, bet ārstēšanai aknu cirozes pacientiem tiek novirzīti 280 000 eiro, bet aknu vēža pacientiem - 160 000 eiro no veselības aprūpes budžeta.
Tāpat šiem pacientiem, kuriem diagnosticēta aknu ciroze vai aknu vēzis valsts šobrīd neapmaksā un Latvijā neveic aknu transplantāciju, kas ir vienīgā šo pacientu iespēja izdzīvot, norāda Kaugurs.
Biedrības pārstāvji min, ka šajā gadā zāļu ražotāji par 20% ir samazinājuši cenu esošajai terapijai, šādi pietuvinoties iespējai paaugstināt esošo medikamentu kompensācijas apmēru līdz 90%, kā rezultātā var veidot jaunu C hepatīta pacientu atbalsta sistēmu, sniedzot iespēju ārstēties pacientiem, kuriem līdz šim šādas iespējas nebija.
Jaunā sistēma, kurā plānota 90% medikamentu kompensācija, paredz iespēju uz ietaupījuma rēķina kompensējamo medikamentu sarakstā iekļaut arī inovatīvus medikamentus ar 97% efektivitāti.
Šādi tiktu dota iespēja palīdzēt apmēram 200 pacientiem, kuriem līdzšinējā terapija nav bijusi efektīva, tā būtiski palielinot izveseļojušos C hepatīta pacientu skaitu, kas turpmāk neradīs inficēšanās draudus pārējiem sabiedrības locekļiem.
Valdība 26.maijā atbalstīja izmaiņas Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz veicināt konkurenci kompensējamo medikamentu jomā.
Grozījumi paredzēja atcelt vairākas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas kavē zāļu, tostarp paralēli importēto zāļu un nereģistrēto zāļu, piegādes iespējas no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm un pacientiem laicīgi saņemt medikamentus. Līdz ar grozījumiem paredzēts atcelt vairākas birokrātiskās prasības, kā rezultātā tiks samazinātas administratīvās izmaksas, kas ir viens no cēloņiem zāļu cenu pieaugumam.
Tāpat VM ar šiem grozījumiem cer rast papildu līdzekļus, lai palielinātu kompensācijas apjomu C hepatīta pacientiem, kā arī uzsākt ātrāku HIV pacientu ārstēšanu, kā tas bijis līdz šim.