Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris aģentūru LETA informēja, ka tā ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta "Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums" (Atklātības likums) un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā. Tie nosūtīti Saeimas Juridiskajai komisijai. Priekšlikumus komisija pieņēmusi 30. un 31.maijā, bet likumprojektu veidojis komisijas loceklis, zvērināts advokāts Linards Muciņš.
Tiek norādīts, ka likuma mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un Latvijas vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas teritorijā un pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.
Likumprojekts nosaka, ka VDK, kā arī to tiesisko priekšteču dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma daļa, kuras izpratne ir Latvijas valstiskuma pamatā. VDK dokumenti ir ziņa vai ziņu kopums, kas fiksēts, uzglabāts vai nodots jebkurā tehniski iespējamā veidā, ja vismaz viens to autors vai adresāts ir bijusi VDK, ja to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību, ja tie atrasti VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu oficiālajās vai konspiratīvajās telpās, kā arī, ja no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu oficiālajās vai konspiratīvajās telpās.
Paredzēts, ka dokumentu digitalizācijas un publikācijas tiešsaistē prioritāti kārtējā gadā noteiks, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma, ko tas sniegs reizi gadā. Vienlaikus, nosakot 2018.gada un 2019.gada prioritātes, noteiktām dokumentu grupām komisija rekomendē konkrētus termiņus, agrākais no tiem ir šī gada 23.augusts.
VDK dokumenti tiktu publicēti tiešsaistē Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē. Likumprojekts nosaka, ka publikācijai jābūt neitrālai, sniedzot ziņas par dokumenta rekvizītiem un šī dokumenta izcelsmi un oriģināla atrašanās vietu atbilstoši vispārpieņemtajiem arheogrāfijas principiem.
Likumprojekts arī paredz, ka okupāciju dokumentu pētniecību var veikt jebkura fiziska persona pati pēc savas iniciatīvas vai arī augstskolas, zinātniskās institūcijas, plašsaziņas līdzekļa, izdevēja, biedrības vai nodibinājuma uzdevumā.
Tāpat tas paredz, ka tiesības tik aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nav attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai - Latvijas 5.Saeimas pirmajai sēdei 1993.gada 6.jūnijā. Pētniecībai un dokumentu publicēšanai par šo laiku nav nepieciešama tajos minēto datu subjektu piekrišana un informēšana par datu izmantošanu, tai skaitā par starptautisku sadarbību pētniecības veicināšanai.
Līdztekus VDK dokumentu pieejamībai tiešsaistē paredzētas vēl divas VDK dokumentu pieejamības tiesības. Likumprojektā ir pants "Tiesības uz informāciju". Tajā noteikts, ka Nacionālais arhīvs bez atlīdzības sniedz izziņu personām par VDK dokumentiem, kas satur informāciju par tām, ja izziņas pieprasītājs ir - politiski represētā persona, persona, par kuru VDK slepeni vākusi ziņas un persona, par kuras slepenu sadarbību ar VDK sniedz ziņas VDK dokumenti.
Minēto personu nāves vai rīcībnespējas gadījumos šo informāciju var lūgt viņu pirmās, otrās, trešās pakāpes radinieki un aizgādņi.
Vienlaikus šis pants arī paredz, ka pētījumu precizitātes nodrošināšanai pētniekiem ir tiesības bez maksas personiski, izmantojot personiskos līdzekļus, veikt audiovizuālu dokumentu fiksēšanu. Dokumentu kopijas publicējamas tikai pētījuma ilustrēšanas vai popularizēšanas nolūkā. Savukārt dokumentu krājumus (arī tulkojumus) var izdot, tikai saņemot Nacionālā arhīva atļauju.
Likumprojekts arī paredz, ka patlaban daļēji anonimizētā elektroniskā datu bāze "Delta-Latvija" neanonimizētā veidā ne vēlāk kā līdz šī gada 23.augustam nododama Nacionālajam arhīvam, kas nodrošina nekavējošu tās neierobežotu pieejamību pētniecībai.
Likumprojekts arī skaidri nosaka, ka visi PSRS okupācijas un Vācijas Reiha okupācijas publisko institūciju dokumenti, kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas valsts īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta. Tas pats attiecināts uz okupāciju dokumentu arhīviem, kas nav nodoti Nacionālajam arhīvam. Vienlaikus uzsvērts, ka minētie dokumenti pakāpeniski nododami Nacionālajam arhīvam.
Komisija rosina ļaut Nacionālajam arhīvam līdz 2018.gada 31.decembrim apzināt visus okupāciju dokumentu arhīvus, kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā un kas nav nodoti Nacionālajam arhīvam, un sadarbībā ar attiecīgajiem valsts varas īstenotājiem nodrošināt to nodošanu.
Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, Valsts policijas koledžai, Latvijas Universitātei un Latvijas Zinātņu akadēmijai attiecīgie arhīvi jānodod ne vēlāk kā līdz šī gada 31.decembrim. Citiem - atbilstoši Nacionālā arhīva apstiprinātajam plānam, kas izstrādāts, ņemot vērā Nacionālās atmiņas institūta atzinumu, un kas īstenojams ne vēlāk kā līdz 2023.gada 31.decembrim, rosina komisija.
Dokumenti nododami pilnā apjomā, jebkura cenzūra ir aizliegta, paredz komisijas priekšlikumi.
dadzis
gazproms
vēsture