Tas, ka bērni izmanto tehnoloģijas, ir pašsaprotama mūsdienu sastāvdaļa, ko nevar izskaust. Ļoti iespējams, ka to darīt arī nav nepieciešams, jo pēdējā laikā tiek publicēti arvien vairāk pētījumu, kas apgāž līdz šim iesakņojušos uzskatu par tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz bērnu rakstītprasmi, vēsta tehnoloģiju žurnāla Wired interneta versijaWired.com. Tomēr pašplūsmā palaist to nevajadzētu un vecākiem ir jāseko līdzi bērna gaitām tehnoloģiju pasaulē, vajadzības gadījumā arī jāierobežo, uzskata L. Curiha. «Pie mums par to pagaidām nerunā, bet ASV šobrīd daudz runā par to, vai mammai jābūt Facebook,» viņa saka. ASV dzīvojošā antropoloģe Karīna Vasiļevska-Dāsa, kurai ir arī profils Facebook, saviem bērniem šobrīd drīzāk tiecas iemācīt praktiskas iemaņas, nevis darbošanos ar tehnoloģijām, kuru rietumos viņiem var parādīt daudzi citi.
Uzsūc kā sūklis
«Manai gadu vecajai meitai žurnāls ir tikai nestrādājošs iPad. Tā tas paliks visu viņas dzīvi,» var lasīt beigās kādam pērn YouTube ievietotam video, kur redzama meitenīte, kas nespēj saprast, kādēļ žurnāla lapās ar pirksta vēzienu nav iespējams pārbīdīt bildes tāpat kā planšetdatora skārienjutīgajā ekrānā. Video noskatījušies vairāk nekā trīs miljoni lietotāju, un vairumā komentāru zākāta meitenītes mamma par bērna izlaišanu. «Ja kāds vecāks skaļi pasaka, ka viņa trīsgadīgais bērns mēdz sēdēt un skatīties multfilmas kādā interneta forumā, kur daudzi vecāki paši pavada laiku, praktiski ir 90% garantija, ka viņš tiks apriets - kā tavs bērns tā sēž pie televizora!» par sabiedrības attieksmi stāsta sociālo mediju pētniece L. Curiha. Lai gan vairums vecāku ir negatīvi noskaņoti pret salikumu «bērni un tehnoloģijas», lielākā daļa tomēr nav gatavi mainīt savus mediju lietošanas ieradumus, kurus viņu atvases uzsūc kā poraini sūkļi.
L. Curihas ģimenē aug trīs un pusotru gadu vecas meitas, kurām tehnoloģiju izmantošana ir ierobežota. «Uzskatu, ka drīkst būt cenzūra attiecībā uz multfilmām, bet kopumā televizoru mājās mēs daudz neskatāmies. Es gan nezinu, kā būs ar datoru, jo es pie tā pavadu daudz laika,» viņa atzīst. Multfilmu izvēlei viņa pievērš lielu uzmanību. Piemēram,Sūklis Bobs Kvadrātbiksis viņas mājās ir aizliegtajā sarakstā, jo ir pierādīts, ka tās straujā kadru mainība bērnus ietekmē negatīvi. Cenzēta tiekot arī princešu un bārbiju kultūra. «Es vēlos, lai no viņām izaug pārliecinātas sievietes, nevis princeses, kuras gaida princi baltā zirgā,» saka pētniece. Nesen lielāku uzmanību viņa sāka pievērst arī meitas iecienītajiem mūzikas klipiem, kuri pirms tam likās nekaitīgi. «Sāku pamanīt, ka meita dejo, velkot nost krekliņu, tāpēc ka viņa to ir redzējusi klipos un domā, ka tā jādejo,» stāsta divu meitu māte.
Arī K. Vasiļevska-Dāsa norāda, ka vecāku spēkos noteikti nav to tehnoloģiju ierobežošana, kuras izvēlas viņi paši. «Tehnoloģijas nav tikai mediji, tā ir arī mikroviļņu krāsniņa, e-talons un telefons. Katram vecākam jāizlemj, ko no šīm tehnoloģijām izmantos viņš pats un ko - viņa bērni. No vecāku puses ir diezgan liekulīgi ierobežot to, ko pats izmanto un lieto,» uzskata antropoloģe.
Varbūt nav tik melns
Līdz šim lielākajā daļā pētījumu zinātnieki centušies izdibināt interneta komunikācijas sliktās puses, taču šobrīd pētnieku prātus sāk nodarbināt jautājums, vai patiesībā tehnoloģiju nodrošinātā nepārtrauktā saziņa neveicina ciešāku draudzību bērnu starpā, raksta laikraksta The New York Times interneta portāls Nytimes.com. Tiesa, konkrētas atbildes uz šo jautājumu nevienam pagaidām nav, un, iespējams, interneta komunikācija - tieši otrādi - cilvēkus padara noslēgtākus. Interneta tehnoloģiju portāls Wired.com jau pirms trim gadiem publicējis rakstu par pētījumu, kas pierāda, ka tehnoloģijas uzlabo skolēnu lasītprasmi.
«Arī mana vecmāmiņa par mani teica, ka tie jaunieši nekam nav derīgi. Šobrīd mēs paši esam kļuvuši par šiem vecajiem vecākiem, un atkal mums liekas, ka jaunā paaudze nekam nav derīga,» par nepamatotu tehnoloģiju noliegumu saka L. Curiha. Iespējams, skārienjutīgais ekrāns mazuļu attīstību ietekmē arī pozitīvi. Pētniece izsaka minējumu, ka darbošanās ar to var uzlabot bērna tausti un koordināciju, kas veicina valodas attīstību. Tāpat tas, ka tehnoloģijas ietekmē uzmanības sadalījumu, iespējams, nav negatīvi. «It sevišķi grūti tas, ka jaunieši nevar koncentrēties vienai lietai, ir saprotams augstskolu mācību spēkiem. Toties viņi spēj vienlaikus rakstīt SMS, klausīties, ko runā pasniedzējs, un ar otru roku kaut ko darīt datorā. Tas šobrīd ir pilnīgi normāli,» uzskata pētniece.
Vecākiem L. Curiha iesaka nevis noliegt, bet gan izmantot viņu bērnu iecienītās tehnoloģijas. «Vecākiem vislabāk ir būt tur un sekot līdzi, kas notiek. No tā, ka tu teiksi, ka tas ir nepieņemami, un aizliegsi tur pavadīt laiku, nekas nemainīsies. Bet, ja pats tur būsi un skaidrosi, kas ir pieņemami, lielāka iespēja, ka bērns tevi paklausīs,» viņa saka. K. Vasiļevska-Dāsa uzskata, ka vismaz līdz zināmam vecumam vecāki var ierobežot to, cik daudz laika bērns pavada ar tehnoloģijām, ja paši no tām izvairās. Šī iemesla dēļ šobrīd viņai šķiet svarīgāk saviem bērniem iemācīt pazīt sēnes un savākt tējas.