Klāss Vāvere, kurš pēdējā laikā biežāk uzturas Meksikā (leģenda vēsta, ka šāgada īpaši aukstajā pavasarī viņš Rīgas lidostā no lidmašīnas izkāpis vienā kreklā un pēc tam uzdevis sakrālu jautājumu: "Kā es šajā klimatā varēju nodzīvot četrdesmit gadu?"), latviešu lasītājam un klausītājam ir labi zināms kā roka un arī citas mūzikas gardēdis, šūpulnieks un aprakstnieks, šajā žanrā nepārprotama autoritāte jau kopš tiem laikiem, ko atceras tikai veci ļaudis, – tajos gados, kad visās Mikrofona dziesmu aptaujās uzvarēja Raimonds Pauls, kritisks Klāsa raksts par kādu Maestro veikumu viņam gandrīz maksāja žurnālista karjeru. Taču, pašķirstot senās Dienas, atklājas kāds vismaz man labi aizmirsts fakts – Klāss savulaik ir darbojies arī autožurnālistikā. Lūk, pirms 25 gadiem 1992. gada 17. oktobra Dienas rubrikā AutoDiena viņš auto sakarā ir intervējis Parex bankas komercdirektoru Viktoru Krasovicki. Kā no rubrikas loģiski izspriežams, žurnālistu vairāk interesējis ne tik daudz komercdirektors, cik viņa braucamais.
Arī mašīna nosaka firmas prestižu – šie Krasovicka vārdi bija izcelti rakstā Porsche pie Parex. Tolaik Parex īpašnieki jau bija līderi Latvijas jaunbagātnieku vidū. Publiskais runātājs faktiski vienmēr bija Parex prezidents Valērijs Kargins, īpaši neslēpdams arī to, ka pie viņa kabineta durvīm sēdējuši vai visu Latvijas politisko partiju pārstāvji. Krasovickis parasti zīmēties nemēdza, tāpēc kāds autovēsturnieks varētu papētīt, kā Klāsam izdevās viņu sarunāt intervijai.
"Kādreiz Viktors Krasovickis strādāja par inženieri un par personisko automobili varēja vien sapņot," stāstu sāka Klāss. "Tagad viņš ir visiem zināmā Parex komercdirektors, un viņa šīs vasaras automobilis bija Porsche 944 – automobilis, kurš visā pasaulē liecina par tā īpašnieka ievērojamo materiālo un sabiedrisko stāvokli. Atbildot uz jautājumu: "Cik jums pavisam ir bijis automašīnu?", Krasovicka kungs mulsi pasmaida un saka: "Godīgi runājot, neesmu skaitījis. Pēdējos gados šī varbūt ir kāda astotā vai desmitā mašīna."
Te jaunākiem cilvēkiem jāpaskaidro, ka 1992. gadā visiem vēl pavisam tuvā atmiņā bija laiki, kad Padomju Savienībā personisko automašīnu varēja iegādāties trijos veidos – vai nu stāvot rindā, līdz kamēr vecums klāt, ja vien nebiji kādas privileģētas grupas pārstāvis, kur rindas uz priekšu gāja mazliet ātrāk, vai, tirgojot puķes, sapelnīt tik daudz, lai varētu automašīnu iegādāties par, tā sakot, spekulatīvu cenu, vai vinnēt loterijā.
Vaicāts, kāda bijusi viņa pirmā automašīna, Krasovickis atklāja, ka tas bijis lietots žigulis. "Tad jau mums bija savs kooperatīvs, un es varēju atļauties mašīnu. Dažu mēnešu laikā es to sadauzīju līdz nepazīšanai un tūlīt nopirku septīto žiguli, jo bez auto vairs nevarēju iztikt. Arī to ātri vien sadauzīju, jo, kā visi briļļainie, biju slikts vadītājs – ļoti neuzmanīgs un pie stūres visu laiku domāju par biznesu. Taču šajās avārijās biju guvis kādu pieredzi. Arī kooperatīvs gāja uz augšu, un es būtu varējis atļauties dārgākas un labākas mašīnas, taču draugi mani atrunāja: "Pagaidi, sadauzi vispirms šo te." Vēlāk parādījās vairāki Mercedes, tagad Porsche. Būtībā, neskaitot darbu, tas ir mans vienīgais prieks, jo bez darba un mājas man nekā cita nav."
Kad žurnālists paslavēja Krasovicka iepriekšējo auto, teikdams, ka sarkanmelnais Mercedes kabriolets noteikti bijis pats skaistākais Rīgā, Parex komercdirektors atteica: "Jūs domājat to, kuru uzspridzināja? Tas piederēja manai sievai." Un nākamajā atbildē jau aizķēra intervētāja muzikālo stīgu, par 60 000 dolāru vērtā Porsche izvēli piebilzdams: "Starp citu, šo modeli ļoti iecienījuši Depeche Mode. (..) Šīs importa mašīnas ir tik viegli vadīt, tās ir ļoti pretimnākošas savam saimniekam. Braucot ar 160 km/h, Porsche var nobremzēt vienā mirklī, tā apstājas kā zemē iemieta, un tava galva šajā mirklī nebūt neietriecas stiklā."
Šķiet, ka otra šāda Porsche Rīgā un arī Latvijā nav, sacīja Klāss un uzzināja, ka uz Jūrmalas šosejas Krasovickis ar šo auto ir ārpus konkurences: "200, 220 km/h šai mašīnai ir normāls ātrums. Esmu mēģinājis arī 300 – nekādu problēmu, spēj tik visam izsekot."
Atliek tikai secināt, ka banku biznesā ātrumi mēdz būt arī daudz lielāki.
ta nu gan