13. novembrī 90 gadu būtu "dzejniekam no Dieva" Ojāram Vācietim (1933–1983). Dzejnieku viņa 60 gadu jubilejā 1993. gada 6. novembra SestDiena pieminēja ar filozofes Baibas Pētersones rakstu (aktuālu arī šodien) Liecība par vienu no Skolotājiem.
"Mēs esam Ojāra Vācieša bērnu paaudze. Dzimuši tajā pašā gadā, kad viņa dēls, – 1958.," sāka Pētersone. "Mūsu bērnību bez Latvijas vasaru raibajiem tauriņiem aplido padomju sputņika vienmēr klātesošais tēls. Gagarins, kosmoss, Hruščovs un atombumba bija mūsu bērnības pasaules zīmes līdzās visam nemainīgajam, kas ir katra latviešu bērna pasaulē. Kaut kāds nodzisis gaišums palika šajā sešdesmito gadu sākuma bērnībā, un es nezinu, vai tas ir tikai bērnu dienu atspīdums, vai tur ir klāt arī kādas lielajiem nodzisušas cerības un atmiņas par atkusni, kas ir beidzies. Tas bija laiks, kad iznāca Ojāra Vācieša Elpa (1966), grāmata, kas apliecināja "sešdesmitgadnieku" vērtības un kas vēlāk pārmeta gara dzīvo tiltu pār paaudzēm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!