Vēsture Dienā: Pārpildītie morgi

Ivetas Tomsones aprakstītā aina bija tiešām pabaisa: "Šodien Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja morgā atbrīvojās desmit vietas, jo uz Jaunciema kapiem uzņēmums Atvadas aizveda apglabāt desmit cilvēku mirstīgās atliekas, kuru vārds nav zināms vai arī kuriem nav radinieku. Kaut arī morgā ir tikai 50 vietu, līķu ir divas reizes vairāk. Tas saistīts gan ar slepkavību skaita palielināšanos, gan arī mirušo skaita palielināšanos slikto sociālo apstākļu dēļ. Ja pagājušajā gadā no šā morga uz valsts rēķina apglabāja nedaudz vairāk nekā 300 cilvēku mirstīgo atlieku, tad šogad morga darbinieki lēš, ka gada beigās būs par simtu vairāk."

1992. gadā organizētā noziedzība vēl tikai uzņēma apgriezienus, izmantojot valsts varas vājumu. "Mēs esam novesti līdz ārprātam, mums līķus vairs nav, kur likt, tās saldējamās kameras, kas mums ir, strādā slikti," Dienai stāstīja morga darbiniece Benita Štāle. Vietas trūkuma dēļ līķus nācās glabāt koridoros, nereti sakrautus citu uz cita. Tos līķus, kuriem divu nedēļu laikā tuvinieki neatrodas, uzņēmums Atvadas gulda vienkāršā koka zārkā un glabā Jaunciema kapos, uzstādot koka krustu ar numuru.

"Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja morgā tuviniekiem nav jāmaksā par piederīgo mirstīgo atlieku uzglabāšanu, jo te nonāk kriminālos apstākļos bojā gājušie ar policijas norīkojumu. To izmantojot sociāli nelabvēlīgās ģimenes. Bieži gadoties, ka tuvinieku dabiskās nāves gadījumā šo ģimeņu pārstāvji uz mājām izsaucot gan ārstu, gan policiju un savu mirušo radinieku pavadot uz Tiesu medicīnas ekspertīzes morgu. Veikli tiek nokārtoti dokumenti, saņemts bēru pabalsts no sociālās apdrošināšanas nodaļas un tikpat veikli nosvinētas bēres ar bagātīgu alkohola devu, kaut arī radinieks vēl nav zem zemes. Kad morgs lūdz piederīgos savu ģimenes locekli apbērēt, viņiem vairs nav naudas un viņi lūdz valsti šo nepatīkamo lietu nokārtot. Šādos gadījumos morga darbinieki aicinot policiju no šiem cilvēkiem piedzīt naudu, kuru saņēmuši no valsts bēru vajadzībām. Taču policijas atbilde parasti esot: "Bijām, pārbaudījām, neko neatradām, zaņķis."
 
Ne mazums morgā nokļūst arī nezināmo – tie, kurus policija atrod mirušus siltumtrasēs, māju bēniņos un citur un kuru vārdus parasti neviens tā arī neuzzina. "Šogad tādu cilvēku mirstīgo atlieku jau ir vairāk nekā četrdesmit. Parasti nezināmie miruši dabiskā nāvē un pārstāv tā dēvētos "bomžus" (ļaudis bez noteiktas dzīves vietas). Nereti uz nezināmo ķermeņiem ir tetovējumi, kas varētu norādīt piederību kriminālām aprindām. Vidējais nosakāmais vecums nezināmajiem – 35 līdz 55 gadi, lielākā daļa ir vīrieši. Viņu atpazīšanai Tiesu medicīnas ekspertīze sadarbojoties ar Rīgas kriminālpoliciju, bet rezultāti ir diezgan slikti."

Taču visvairāk Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja morgā 1992. gadā nonāca veco vientuļo ļaužu mirstīgās atliekas. "Mums šādi līķi nebūtu jāņem, bet pārējie Rīgas morgi atsakās no viņiem," Dienai teica Štāle un piebilda, ka pēdējā laikā vientuļnieku nāves gadījumi esot ļoti bieži. Pārsvarā vainojami nelabvēlīgi sociālie apstākļi. "Šonedēļ morgā nonākušas divas pensionāres, kas izdarījušas pašnāvību. Diena jau informēja par gadījumu Vidzemes priekšpilsētā, kur tādēļ, ka neizmaksāja pensiju, pakārās Milda Ivāne. Nedēļas sākumā Purvciemā sevi nodūrusi vēl viena pensionāre. Viņas pašnāvības iemesls morgā gan nebija zināms (B. Štāle minēja, ka pagājušajā gadā morgā ievietotas 256 pašnāvnieku mirstīgās atliekas, bet šogad viņu skaits ir jau 278).

Viena līķa apbērēšana Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja morgam un uzņēmumam Atvadas izmaksā 4000 rubļu (tātad 20 latu – red.). Pēc likumdošanas šie līdzekļi būtu jāsedz Labklājības ministrijai, taču naudas trūkuma dēļ nepieciešamo summu atvēlot Rīgas Izpildkomiteja. Oktobrī neesot bijis naudas, un līķu bērēšana aizkavējusies. Tad morgā esot izskatījies kā koncentrācijas nometnē…"

Turpat blakus šim rakstam bija ziņa, ka noziedzība valstī, salīdzinot ar 1991. gadu, pieaugusi par 49 procentiem un trīs ceturtdaļas šo noziegumu vēl nav atklāti. Tā, lūk, šodienas vaimanātāji, gāja 90. gadu sākumā.