No otras puses, ticiet vai ne, bet tieši makšķernieku ģimenes ir tās stabilākās, pat feministes tur neatradīs, kur piesieties, jo vīrs makšķernieks pret savu sievu izturas īpaši mīļi un saudzīgi – pats tīra zivis, ieskaitot principā nenotīrāmos asarus, un dara to arī tad, ja viņš zivis neēd, kā arī neapgrūtina sievas prātu ar informāciju, cik patiesībā maksā viņa copes rīki.
Žurnāla dzimšanas reizē (pirms tam jau bija bijuši daži neveiksmīgi mēģinājumi taisīt izdevumu makšķerniekiem) Diena iezīmēja makšķerēšanas vietu un situāciju valstī: "Kam Latvija vismīļākā? Protams, makšķerniekiem. Viņi lieliski pazīst un sirdī glabā ikkatru foreļstrauta līkumiņu, ikvienu paceri, kur pavīdējusi straujas zivs trauksmainā ēna, ik akmeni un meldru puduriņu, gar kuru vizulis peldināts. Un, protams, arī zilos ezerus ar tajos peldošām mākoņu laivām, laukus un mežus, visu Latvijas gadalaiku neatkārtojamās ainavas. Dažs labs gribēs iebilst, ka mednieki ir lielāki patrioti, jo viņi spēj mīlēt dzimteni pat bez ūdens. Diemžēl medniekiem retumis gadās nošaut pa kolēģim, godīgam pilsonim, un šis trūkums ir pārāk liels, lai viņus stādītu par paraugu.
Makšķerēšanā arī patriotiskā kopaina ir skaidrāk izteikta nekā citās dzīves sfērās. Gaišais spēks te ir makšķernieks, un arī tumsas spēki, ļaunie pretņi, ir labi zināmi – tie ir visu veidu maluzvejnieki. Šobrīd abu cīņa ir saasinājusies. Maluzvejniecība ir kļuvusi par nacionāla mēroga problēmu, apdraudēdama ne vien atsevišķas zivis, bet veselas ekosistēmas, vispirms jau minētās foreļupes. Savukārt samērā strauji Latvijā aug arī legālās makšķerēšanas popularitāte, vairojas to copmaņu skaits, kam svarīgāka par zivs izvilkšanu ir apziņa, ka zivs tiešām mīt tajā upē vai ezerā, uz kuru viņš devies atpūsties. Ir skaidrs, ka par mierīgu līdzāspastāvēšanu te nevar būt ne runas, jo elektromaluzvejnieku postīšanas vēriens ir nesalīdzināmi lielāks nekā "tradicionālā" maluzvejniecība jeb lašu duršana. Suns ar kaķi un krievs ar latvieti var sadzīvot, bet makšķerniekam un maluzvejniekam vienā upē vietas nepietiks.
Ar virsuzdevumu – veicināt ar makšķerēšanu saistīto lietu sakārtošanu – novembrī nācis klajā jauns, tikai makšķerniekiem veltīts žurnāls Copes Lietas. Var jautāt, kāpēc tikai makšķerniekiem, ja Latvijas tradīcija ir makšķerniekiem un medniekiem kopīgi izdevumi? Taču ir daudzi, kas atzīst tikai makšķerēšanu, un viņu skaits aug. Otrkārt, atšķirībā no medībām, kas kļūst arvien dārgāks atpūtas veids, makšķerēšana finansiālajā aspektā piedāvā visplašāko amplitūdu, sākot ar tārpa peldināšanu pilnīgi par velti pusaudžiem un pensionāriem un beidzot ar makšķerēšanu tālās zemēs. Kas zīmējas uz makšķerēšanas lietu sakārtošanu, varbūt tieši tāpēc Copes Lietu pirmais numurs sākas ar tādu kā provokāciju, uz vāka likdams Latvijā pirms dažiem gadiem izmakšķerētu lasi. Taisnība Jurim Robežniekam, kurš atzīmējis, ka tas ir bijis nelikumīgs loms. Taču sava daļa taisnības arī tiem, kas uzskata: tikai lašu makšķerēšanas noteikumu sakārtošana var kaut cik mazināt maluzvejnieku spiedienu uz mūsu ūdeņu lepnumu. Tikai legāli makšķernieki, kas būs maksājuši par licencēm, būs ieinteresēti raudzīties, lai upēs nesaimnieko elektrozvejnieki. Argumentu par un pret ir daudz, to izsvēršana ir viens no žurnāla uzdevumiem, saka žurnāla koordinators Aldis Miesnieks. Copes Lietu veidošanā piedalās tādi rakstošie copmaņi kā Juris Robežnieks, Juris Laksovs, Jānis Miesnieks, Didzis Pakalns un vairāki citi."
Kopš tiem laikiem daudz ūdeņu ir aiztecējis, Laksovs un Robežnieks jau zvejo aizsaules upēs (tāpēc, ceru, Ruduļu Juris, kad viņu tur satikšu, nepārmetīs man to, ka viņa toreiz bilsto par nelikumīgo lasi uz žurnāla vāka tagad mīkstinu ar piebildi, ka, būdams ar viņu vienā laivā, esmu redzējis – Robežnieks patur zemmēra līdaciņu, jo viņam bija ticējums, ka pirmo zivi atpakaļ laist nedrīkst). Makšķernieku ekipējums šodien samērā ar 1997. gadu ir kosmoss, un uzvedība pie ūdeņiem videi daudz draudzīgāka nekā tolaik; arvien nopietnāki kļūst Latvijas makšķerēšanas sportistu sasniegumi; Dienas konkurss Dienas zivs, kas dzima drīz pēc Copes Lietām, pierādīja, ka Latvijas ūdeņos lielu zivju netrūkst, un Copes Lietu konkurss to turpina pierādīt joprojām; licencētā lašu zveja ir iedibināta, tajā pašā laikā arī maluzvejnieku joprojām netrūkst. Un arī savu partiju makšķernieki nez kāpēc joprojām nav nodibinājuši