1995. gada 22. jūlijā Diena publicēja rakstu Visslepenākais cietums – par namu Amatu ielā 4. "To, ka tur bijis cietums, zina tikai daži cilvēki," rakstīja Dzintra Āboliņa. "Šo cietumu var uzskatīt par vienu no visslepenākajiem cietumiem padomju varas gados. "Klīst nostāsti, ka tie, kas pa šīm durvīm iegāja, vairs neatgriezās. Garāmgājēji nezināja, kas šeit atrodas. "Šeit ir nepatīkami, ja paliek pa nakti, visos kaktos kaut kas krakšķ… Ir tāda nepatīkama aura," tā namu Amatu ielā 4 Dienai raksturoja Rīgas Vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Georgs Baumanis, kura darba vieta kopš 1973. gada atradās šajā ēkā.
Ievākšanās reizē Baumanim bija iespēja apskatīt ēkas pagrabus. Tie bija applūduši, bez elektrības. ""Telpas bija drausmīgi prasti iekārtotas, un varēja saprast, ka tur bijušas ieslodzījuma vietas. Kameru aizrestotie logi atradās tikai pagalma pusē. Koridorā mani visvairāk pārsteidza tāds kā koka skapītis ar apaļu lodziņu un slīpu sēdekli. Es sapratu, ka tur tika iespiesti cilvēki. Tas bija skapis vienai personai," Dienai stāstīja inspektors Gunārs Armans. Viņš atcerējās arī to, ka koridora gala sienā bijusi izšauta sprīdi dziļa grope cilvēka krūšu augstumā un uz grīdas vēl mētājušās lodes. Citviet mūrī esošās šāvienu pēdas liecinājušas, ka cilvēks nostādīts pie sienas un viņam šauts apkārt, lai iebiedētu. "Šajā namā bija iegriezušies vīri, kas stāstīja, ka šeit atradies padomju armijas izlūkdienests, bet lejā pagrabos, cietuma kamerās, spīdzināti cilvēki, un tikai retajam izdevies iziet tām cauri un pēc Sibīrijas moku ceļiem atgriezties Latvijā," teica Armans.
Māja Amatu ielā 4 uzcelta 1903. gadā, bet īsi pirms Otrā pasaules kara pārbūvēta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vajadzībām. Pēc tam, kad Latvijā ienāca vācieši, te izvietojās viņu izlūkdienests. Ir nostāsti, ka trīs dienas te dzīvojis vērmahta izlūkošanas un pretizlūkošanas pārvaldes Abvēra priekšnieks Vilhelms Kanariss. Viņš esot arī dzīvojis LTRK ģenerālsekretāra Alberta Zalta ģimenes mājā Āgenskalna ielā 16 (Zaltu padomju vara jau bija paspējusi izsūtīt uz Sibīriju). Savukārt pēc kara Amatu ielā 4 atradies PSRS armijas izlūkdienests, 1973. gadā tas daļu telpu otrajā un trešajā stāvā nodevis Galvenās arhitektūras pārvaldes rīcībā. Rīgas ģeodēziskā centra direktors Jānis Pakalns atcerējās: "Es pirmo reizi šajā mājā ienācu 1976. gadā. Atminos, ka staigāju kopā ar krievu virsniekiem, bet divās telpās mani nelaida iekšā, tikai noteica, ka tas man nav jāredz."
Tā kā mājā mitinājās PSRS izlūkdienesta "smadzenes", ēka pārmērīgi saķēzīta nebija, ir saglabājušies kamīni, vecie krēsli. Tapetes bija līmētas uz 1934.–1936. gada avīzēm. Vēl līdz šodienai saglabājušās šā slepenā cietuma kameru logu restes."
Tobrīd būtiskākais bija atrast cilvēkus, kuri varētu sniegt liecības par šo māju. 1995. gada 19. augusta Diena dažus jau bija atradusi. Aleksandrs Losbergs Amatu ielā 4 bija dzīvojis bērnībā, viņa tēvam brīvvalsts laikā piederējis restorāns Kongresu pagrabs, kas atradies zem LTRK un Filharmonijas ēkas. Pēc okupācijas 1940. gadā namu uzreiz sāka rūpīgi apsargāt. "Es tajā laikā ar citiem puikām bieži uzturējos šīs ēkas tuvumā, redzējām, ka sētā iebrauc slēgtas mašīnas. No tām pagrabos ieveda gan latviešu, gan krievu virsniekus. Tāpat mašīnas viņus veda arī prom. Kāds no sargiem mums reiz paskaidroja, ka tie esot armijas noziedznieki." Vācieši esot restorānu atjaunojuši, nosaukuši par Gilden Keller, dzēruši bijušajos kabinetos, ko krievi bija pārbūvējuši par kamerām. Uz dušas telpu sašautajām sienām bijušas asiņu paliekas.
Kurts Grīnups arestēts 1946. gada 14. februārī par viltotu dokumentu izgatavošanu Latvijas patriotiem un nonācis Amatu ielas 4 pagrabos. Viņu nodevis skolasbiedra brālēns, kas strādājis militārajā pretizlūkošanā. Apstākļi kamerās bijuši drausmīgi, pratināšanās Grīnups sists. Arī Leonards Šenne atcerējās Amatu ielas 4 pagrabos pavadītos divus mēnešus. Šenne bija brīvprātīgi pieteicies dienēt vācu armijā, jo 1941. gadā uz Sibīriju tika izsūtītas divas viņa māsīcas un abām nošauti vīri. Baltijas kara apgabala pretizlūkošanas pārvaldes SMERŠ darbība bija tik apjomīga, ka telpas Amatu ielā 4 ātri vien tam kļuva par mazām. 1945. gada rudenī padomju militāristi no visa Rīgas dzīvojamā fonda sagrābuši 27%.