Rudenī pirms 30 gadiem notikušās 6. Saeimas jeb neatkarību atguvušās Latvijas parlamenta otrā sasaukuma vēlēšanas vēsturē palikušas ar šoku, kādu daudzi izjuta, uzzinājuši vēlēšanu rezultātus. Kā tas var būt, ka tauta, kas vēl okupācijas apstākļos vēlēšanās, kurās piedalījās ne tikai pilsoņi, spēja ievēlēt tādu LPSR Augstāko Padomi, kas nobalsoja par neatkarību, nu ir atdevusi savas balsis par tādiem politiskajiem spēkiem, kas gatavi atgriezties kolhozu laikos? Vispārējo vēlēšanu tiesību ēnas puses iznāca spožā gaismā, un galvenais gaismnesis bija Joahims Zīgerists (1947–2023), Vācijas žurnālists un politiķis. Priekšvēlēšanu reklāmās jau pirms 5. Saeimas vēlēšanām pozicionējies ne tikai kā sociālās palīdzības organizācijas Rūpju birojs izveidotājs, bet arī kā nikns antikomunists, vēlēšanu naktī viņš, Latvijas Televīzijas studijā uzvaroši vicinot savu vislabāko mānekli vēlētāju zvejošanai – banānu –, pēkšņi pauda gatavību iet kopā ar tiem, kuriem Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību un NATO šķita par strauju, un par pirmās vizītes mērķi nosauca Maskavu.
Zīgerista partija – Tautas kustība Latvijai – 6. Saeimas vēlēšanās ieguva 16 deputātu vietas. Kustības vadonis pats nekandidēja, jo viens no viņa neizpildītajiem solījumiem bija latviešu valodas iemācīšanās. Jāatgādina, ka populārs Zīgerists bija jau pirms 5. Saeimas vēlēšanām. Kā tolaik rakstīja Diena, divās 5. Saeimas vēlēšanu dienās aptuveni 6000 cilvēku mēroja ceļu no Rīgas Stacijas laukuma līdz Jelgavas vēlēšanu iecirkņiem, lai atdotu savu balsi par Joahimu Zīgeristu, lai kādā sarakstā viņš arī būtu.
Ievēlēts no LNNK, Zīgerists drīz vien tika no tās izslēgts par rīcību, kas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00