Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +25 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 22. jūlijs
Marija, Marika, Marina

Vidusskolas ar dabaszinātņu ievirzi – augstskolu paspārnē

Vairākums vispārējo vidējās izglītības iestāžu ir pašvaldību dibinātas, bet ir arī tādas, kas pieder valsts augstskolai.

Tādas šobrīd ir divas – Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola. Abas durvis vēra 2015. gadā, un abām izglītības programmas ir ar padziļinātu matemātikas, dabaszinātņu priekšmetu un programmēšanas apguvi. Apvienojoties RTU un RTA 2025. gada 1. aprīlī, ir plānots saglabāt abas vidusskolas

Tēriņi daudz lielāki

Ideja veidot savu vidusskolu RTU brieda jau sen, taču reālas aprises tā sāka iegūt 2014. gadā. Mērķi tam bija divi: dot iespēju talantīgiem jauniešiem attīstīt sevi eksaktajā jomā un pierādīt, ka Latvijā ko tādu izdarīt ir iespējams, proti, piedāvāt augstas kvalitātes vidējo izglītību, piesaistot augstskolas spēkus, talantīgus pedagogus un arī nozares industriju. Nu vairs nav jābrauc uz ārzemēm, lai to iegūtu, uzsver RTU attīstības un finanšu prorektors un IZV valdes loceklis Artūrs Zeps. Viņš nenoliedz, ka, veidojot skolas infrastruktūru, ieguldījumi nebija mazi, un arī tagad viens skolēns izmaksā aptuveni četras reizes dārgāk nekā pašvaldību dibinātajās vidusskolās. Pedagogu algas nodrošina valsts, taču liela daļa tēriņu gulstas uz pašas augstskolas un tās atbalstītāju pleciem, to vidū ir Latvenergo, TEC, UPB. Iespējams, ka tas ir bijis par iemeslu, kāpēc šobrīd šādas skolas ir tikai divas, lai gan savulaik eksministrs Kārlis Šadurskis, atklājot šo skolu, izteica cerību, ka šādas izcilības un talanta skolas būs vairākas. A. Zeps nenoliedz, ka sarunas bijušas vēl ar citiem interesentiem, kas izmantoja šo un to no RTU IZV koncepta, bet ne visu projektu.

Savukārt RTU ir atkal gatava atvērt jaunu izglītības iestādi – Starptautisko zinātņu un tehnoloģiju skolā. Uzņemšana tajā notiks nākamgad, dodot iespēju 15–20 skolēniem par maksu iegūt Kembridžas līmeņa izglītību angļu valodā. Mācības notiks turpat IZV ēkā, daļēji izmantojot tā pedagoģisko sastāvu, un stundu sarakstā būs matemātika, fizika, ķīmija, informācijas tehnoloģijas un otrā svešvaloda – vācu valoda. Būs iespēja attīstīt pētniecības prasmes gan skolas, gan arī RTU laboratorijās. Skolu beidzot, būs jākārto nevis Latvijas centralizētie eksāmeni, bet gan Kembridžas sistēmas, iegūstot starptautisku diplomu.

Rēzeknē skola būs

Vaicāts, kādu saredz Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas (ATV) nākotni, ņemot vērā nu jau iesākto RTU un RTA konsolidācijas procesu, A. Zeps kliedē bažas, ka tā pārvērtīsies par izglītības programmas realizācijas vietu ar administrāciju Rīgā. Nē, tā paliks patstāvīga mācību iestāde, ar kuru vienos sadarbības saites. Svarīgi ir ne tikai esošie studenti, bet arī nākamie, tāpēc būtiski, lai šī izglītības iestāde būtu kā magnēts, kas pievelk talantīgos Latgales reģiona jauniešus un tātad – potenciālos inženierzinātņu programmu studentus. "Skola līdz šim ir labi darbojusies, un mūsu uzdevums – atbalstīt un palīdzēt metodikas un zināšanu jomā, liekot akcentu uz saturu formālajā izglītībā – padziļinātajiem ķīmijas un fizikas kursiem un jauniešu intereses veicināšanu par dabaszinātnēm," teic A. Zeps. Viņš atgādina, ka RTU šajā jomā nopietni piestrādā, ir izveidota Bērnu un jauniešu universitāte, kas darbojas vairākās Latvijas pašvaldībās, ir Zinātkāres centrs, kura uzdevums ir radīt bērnos interesi par inženierzinātnēm. RTU iesaistās dabaszinātņu mācīšanā arī plašākā mērogā, piedāvājot šeit padziļināti fiziku un ķīmiju apgūt citu reģionu skolēniem reizi nedēļā. Piemēram, pērn tā pulcināja ap 100 skolēniem. Tāpat augstskola ir izstrādājusi STEM stratēģiju dabaszinātņu intereses veicināšanā, un tajā liela nozīme ir tam, kas notiek reģionos – tātad arī RTA un Liepājas Universitātē.

Stabili rezultāti

Attiecībā uz atlases principiem abās skolās stingrāka tā ir RTU IVZ, kur skolēnus uzņem pēc šāda principa – ja RTU atklātajā inženierzinātņu olimpiādē vai vismaz divu valsts olimpiāžu 3. posmā matemātikā, fizikā, ķīmijā vai programmēšanā iegūtas godalgotas vietas vai arī izturēti iestājpārbaudījumi. Ik gadu 10. klasē tiek uzņemti 24 skolēni, un kopumā IZV ir 72 skolēni. Savukārt šogad ATV 10. klasē mācības uzsāka 42, bet visā skolā ir 118 audzēkņu.

Jau atklājot IZV, tika uzsvērts, ka būtiski ir skolēnu sasniegumi, tostarp piedalīšanās dažāda mēroga olimpiādēs un konkursos, arī starptautiskos. A. Zeps uzskata, ka mērķus izdevies sasniegt, to pierāda arī Ata Kronvalda fonda veidotais reitings, izvērtējot darbu ar talantīgajiem skolēniem, – tajā IZV stabili ir pirmajā vietā mazo skolu grupā (skolēnu skaits nepārsniedz 100), tās pūrā 2023. gadā ir 159 balles, tuvāko konkurentu sniegums ir 46,25 punkti. Salīdzinājumam Valsts ģimnāziju grupā – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai (RV1.Ģ) ir 186,1 punkts, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai – 139,19. Zvaigžņu reitingā tiek ņemti vērā rezultāti starptautiskajās olimpiādēs, un tajā IZV ir otrajā vietā aiz RV1.Ģ. Tāpat izdevies piesaistīt jauniešus inženierzinātņu studijām. A. Zeps norāda, ka RTU nav noteicis obligātu prasību pēc vidusskolas beigšanas iestāties RTU. Neraugoties uz to, ik gadu puse vai divas trešdaļas pēc IZV absolvēšanas izvēlas studēt RTU, pārējie dodas uz citām Latvijas augstskolām, piemēram, apgūt medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, vai arī ārzemēm, piemēram, Kembridžas universitāti. (Piedaloties pasaules līmeņa olimpiādē un iegūstot godalgotu vietu, dod tiesības iestāties un studēt bez maksas un arī saņemt stipendiju šajā prestižajā Apvienotās Karalistes augstskolā.) Sarunās ar ārvalstu augstskolās studējošajiem jauniešiem viņi neslēpjot, ka vēlas iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību aiz Latvijas robežām, bet, kā būs tālāk un vai viņi atgriezīsies dzimtenē, redzēs pēc pāris gadiem. Skaidrs, ka RTU vēlētos, lai tā notiktu, taču te palikušo skaits tomēr ir lielāks un arī viņu atdeve ir ievērojama.

Komentējot savulaik skolas atklāšanā bijušā rektora Leonīda Ribicka teikto, ka desmit gadu laikā šīs skolas absolventi kļūs par zinātņu doktoriem, A. Zeps norāda – vēl jau desmit gadu nav pagājis, tomēr liela daļa no viņiem paralēli studijām ir pievērsušies pētniecībai. Sākotnēji kā asistenti vai laboranti, bet nu jau darbojas kā patstāvīgāki pētnieki. Plašāk zināmie jauno produktu projekti, pie kuriem strādā RTU un IZV jaunieši, ir lieljaudas raķete un zemūdens drons, kura lietojums ir plašs – dažādu ūdenstilpju apsekošana, meklēšanas darbi, būvobjektu uzraudzība, piesārņojuma konstatēšana.

Talantīgi pedagogi

Viens no skolas veiksmes nosacījumiem ir pedagogu sastāvs, kurā ir arī RTU akadēmiskā personāla pārstāvji, kas izgājuši papildu pedagoģisko kursu. To, ka skolā nomainījušies vairāki direktori, A. Zeps izskaidro ar spriedzi un darba apjomu, kas ir tik liels, ka ilgstoši to nest izrādās par grūtu. Šobrīd skolu vada Laura Fjodorova, kura atklāj – ja varētu izvēlēties, kurā skolā strādāt, tā būtu tikai šī. "Te ir labākā vieta, kur man nācies strādāt," viņa nosaka. Nav galvassāpju ar bastotājiem un mācību procesa traucētājiem, jaunieši ir zinātkāri un darbspējīgi, taču ir jābūt gatavam atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem par apgūstamo vielu. Starp citu, arī kovidlaika ierobežojumus, kuru dēļ lielākā daļa skolu faktiski tika slēgtas, IZV strikti ievēroja, bet klātienes nodarbības saglabāja, līdz ar to zināšanās neveidojās robi, kā notika tur, kur ilgstoši bija attālinātās mācības.

L. Fjodorova nenoliedz, ka arī finansiāli pedagogiem, kuru skolā ir 22, ir ieguvumi – algas ir lielākas nekā parastā vidusskolā. Kadru mainība ir minimāla. Lai gan vakanču nav, direktore ik pa brīdim bažījas, vai tikai kāds no talantīgajiem pedagogiem netaisās iet projām, jo vēlas lielāku laiku veltīt zinātnei vai arī jūtas iztukšojies. Šie skolotāji nestrādā "ar puskāju", viņi mācību procesā iegulda sevi par 100%. Ne direktore, ne valde nekad neiejaucas viņu darbā. Lai gan stundas tiek vērotas, taču tas nenozīmē, ka tās tiek pēc tam kritizētas un skolotājs mācīts, kā viņam strādāt. Viņi ir arī ļoti ieinteresēti skolēnu rezultātos, tāpēc seko līdzi, lai katrs būtu vielu pilnībā izpratis. Jā, arī gudrajiem bērniem vajag reizēm pamudinājumu. Kad dažkārt viņi sūrojas, ka atnākuši te apgūt eksaktos priekšmetus, bet te, lūk, jāmācas arī humanitārie, direktore pavaicā – kā var izaugt par erudītu un inteliģentu cilvēku, ja nezina vēsturi un nelasa daiļliteratūru? Viņas slavenais citāts, kad vēl mācīja ķīmiju, bija šāds: var fiziku un ķīmiju zināt vai nezināt, bet dzimtā valoda ir jāzina! Ir arī jāattīsta radošās spējas, tāpēc te ir teātra trupa (RTU teātra festivālā ieguva godalgas visās nominācijās), ir koris, dažādi pulciņi. Taču nav gluži tā, ka visi iesaistās kādās aktivitātēs, ir tādi, kuri labi mācās, bet ir nepamanāmi un maz kur piedalās. Taču, protams, liela daļa ir tādu, kuri ir teju visur – olimpiādēs, konkursos, citos pasākumos. Un tas pedagogiem nozīmē papildu darbu, kas gan ir ar pozitīvu zīmi, jo redz tam visam rezultātu.

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas