Savus iespaidus no brauciena uz Daugavpili 1995. gada 25. februāra SestDienā aprakstīja Dienas korespondents Egīls Zirnis. Kā liecināja raksta nosaukums Uz Daugavpili pie mērkaķiem, korespondenta brauciena mērķis bija nevis Latvijas savrupākās megapoles sociālo realitāšu tvērums, bet Daugavpils zoodārza apmeklējums. Bet kur nu pavisam bez cilvēkiem?
"Reiz kādā vakarā patukša Rīgas–Daugavpils vilciena vagonā pretī sirmai māmiņai nosēdies rādītājs jeb, svešvārdiem runājot, ekshibicionists. Grozījies tā un šitā, kamēr sirmā māmiņa pamanījusi un teikusi: "Aiz kū tāds mazeņš?"
Mūsdienās vilciens vairs nav tik mītisks zvērs kā senāk, kad tas kā pūķis šņāca vai ikvienā amerikāņu vesternā, padomju īsternā un austrumvācu indiāņu filmā, kad vilcienos vērpās pasaulslavenu kriminālgabalu un komēdiju sižeti. Arī īstajā dzīvē vilcieni tolaik spēlēja daudz lielāku lomu nekā lidmašīnas. Lai atceramies kaut vai Pirmā pasaules kara beigu dokumenta parakstīšanu, Ļeņina braukalēšanu un tās izraisītās izlaupīto un izpostīto vilcienu virknes Krievijas bezgalīgajos plašumos kā galēja pos
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00