Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +24 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 29. jūlijs
Vidmants, Edmunds, Edžus

Visā Latvijā atzīmē valsts proklamēšanas 102.gadadienu

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadiena.

Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju - Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija - Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Tiek uzskatīts, ka neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums, jo 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi, līdz ar to Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus.

Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: "Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā "de facto" neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas."

Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība, jo 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases valdes priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas pilsētas mēra Gustava Zemgaļa miteklī Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr.Barona iela) tika nodibināts Latvijas "priekšparlaments", Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.

1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.

Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.

Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.

Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.

Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.

Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.

 

Top komentāri

Valodas kultūra
V
Burtiski pārcēlumi no krievu valodas, piem., 'atzīmēt', 'pārstāt' utml. nav valodas attīstības rezultāts, bet gan valodas kultūras jautājums. Kādi okupanti gan liek Latvijas presei piedrazot valodu pašā valsts svētku dienā? Vai žēl naudas literārajam redaktoram, ja jau žurnālistikā diplomus var iegūt par valsts valodas kropļošanu? Jautājums ir nevis par skriešanu ar pieri sienā, betgan par bezgalīgu iecietību pret nezinīgiem un negodprātīgiem sava darba darītājiem, kas visās nozarēs degradē tautu un valsti. Ja jau pat par latviešu valodas kultūru noteikšana nav latviešiem, bet visādiem pieklīdeņiem, tad kā gan lai būtu citās nozarēs?
Skolnieciņš no svētbirzs
S
Ir pienācis ilgi gaidītais 18.novembris. Šī svinīgā diena ir ļoti īpaša mūsu tautai. Tieši 1918. gada 18.novembrī mūsu tauta kļuva brīva, jo tika atgūtas mūsu senču zemes. Tika nodibināta Latvijas Republika. Latvija – tās ir mūsu tautas mājas. Latvija ir Latvju Dievu dāvana mums. Tieši 18.novembris ir īstais laiks, lai lūgtu Latvju Dievus. Aizlūgsim Latvju Dievus pār mūsu valsti, tautu un valdību. Uz klaja lauka ar izstieptām rokām lūgsim visvareno Pērkonu – Debesu Tēvu! Mežā pie svētakmeņa lūgsim visvareno Dabas Māti! Noliekot svecītes un ziedus uz tuvinieka kapa, lūgsim visvareno Veļu Māti! Savās mājās lūgsim visvareno Laimu! Lūgsim Latvju Dievus – mūsu zemītes un latvju tautas aizstāvjus! Ticēsim labajam. Ticēsim Latvju Dieviem. Lai Latvju Dievi ir ar mums! Lai Latvju Dievi mūs svētī!!! Ar Tēvzemes mīlestību, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls] ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) #Latvija #Tēvzeme #brīvība #18.novembris #neatkarība #patriotisms #pagāni
jāsvin nevis jāatzīmē
j
kā nav kauna pārkrievot latviešu valodu, tie rīgas čangaļi-ebreji domājas varen gudri esam, latvieši svētkus svin, nevis atzīm;e, jūs āksti, ka tik mērkaķoties pakaļ kaut kam nedabīgam un nelatviskam, tad no kolhoznieka uzreiz iznāks eiropietis
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kosmētika Dzintars ātri atgūst tirgu(4)

Par kādreizējās Latvijas kosmētikas nozares ikonas Dzintars atdzimšanu, atjaunotā uzņēmuma piedāvājumu un nākotnes plāniem Rolanda Pētersona saruna ar H. A. Brieger ražošanas direktori Sņežanu Geijeri...

Piedāvā atgriezties sākumpunktā(2)

Lai pildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu Ozolnieku un Ilūkstes novada lietās, kas paver plašāku jautājumu par novadiem bez nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, Vides aizsardzības u...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas