Viņa norādīja, ka pēc trešdien notikušajām sarunām starp veterinārārstiem, barības ražotāju, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāri Daci Lucau, zinātniskā institūta Bior un Pārtikas veterinārā dienesta pārstāvjiem Tukuma straumes vadītājs Aivars Podnieks izteica atbalstu pētījuma turpināšanai un pauda gatavību to finansēt.
"Ļoti augstu vērtējam šādu ražotāja soli, jo tas parāda patiesu ieinteresētību par slimības cēloņu noskaidrošanu. Bažu par to, ka pētījuma rezultāti varētu tikt ietekmēti, mums nav, jo iecerētās sadarbības pamatā būs trīspusējie līgumi starp Zemkopības ministriju, Bior un uzņēmumu," norādīja Viduža.
Savukārt Podnieks atkārtoti norādīja, ka ir pilnībā pārliecināts par suņu barības Dogo kvalitāti. Tā kā ražotājam rūp suņu veselība, uzņēmums gatavs nākt talkā veterinārārstiem un pētniekiem, lai noskaidrotu patiesos saslimstības cēloņus.
Plānots, ka darbs pie pētījuma varētu tikt atsākts pēc apmēram divām nedēļām, kad būs precizēts pētījuma plāns, tāme, kā arī atrisināti juridiskie un administratīvie jautājumi. Pētījuma mērķis ir pabeigt pētījuma otro posmu, kas paredz dzīvnieku kontrolgrupas izveidošanu un suņu audu, asiņu un barības specifiskus izmeklējumus uz toksiskām vielām, kas var izraisīt suņu barības vada dilatāciju.
Plānots, ka pētījums tiks pabeigts maija beigās, kad pētnieki sniegs izpētes kopsavilkumu un secinājumus.
Kā vēstīts iepriekš, ZM apturēja pētījumu par slimības izpēti. Kā norādīja Viduža, arī vakardienas sarunās ZM palika pie viedokļa nepiešķirt papildu finansējumu no budžeta. Lai pētījumu turpinātu neatkarīgi no ZM lēmumiem attiecībā uz finansējumu, biedrība jau bija sākusi sarunas ar vairākiem iespējamajiem finansētājiem. Interesi par pētījuma turpināšanu izrādījuši arī suņu īpašnieki, apsverot iespēju veidot pētījuma atbalsta fondu.
Kā ziņots, pētījumam par slimības cēloņiem ZM iepriekš piešķīra 10 000 eiro, taču veterinārārsti norādījuši, ka turpmākiem pētījumiem būtu nepieciešami vēl vairāk nekā 30 000 eiro.
Tikmēr zinātniskā institūta Bior veiktajā pētījumā norādīts, ka līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, kā arī izmeklējumi ļauj izslēgt smago metālu, tallija un akrilamīda klātbūtni barībā. Arī ZM noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.
Kā vēstīts, dilatācijas uzliesmojums tika konstatēts pērn maijā un patlaban konstatēti vismaz 140 saslimšanas gadījumi. Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Jakušenoka vērsa uzmanību uz slimības pazīmēm, akcentējot, ka ielaistos gadījumos suņus vairs glābt neizdodas.