Šā gada pirmajā pusgadā vislielāko īpatsvaru jeb 71% veido aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību divos projektos, par kuriem sākti attiecīgi procesi. 15% ir saistīti ar iepirkuma vai konkurences pārkāpumiem, kas galvenokārt konstatēti par atlases kritēriju grozīšanu pēc piedāvājumu atvēršanas, kā arī bijuši pārkāpumi saistībā ar nelikumīgiem un/vai diskriminējošiem atlases un/vai vērtēšanas kritērijiem. 8% gadījumu konstatēta noteikto ieviešanas nosacījumu neizpilde.
FM informēja, ka līdz 2018. gada pirmā pusgada beigām netika atgūti neatbilstoši veiktie izdevumi kopā 940 900 eiro apmērā par aizdomu par krāpšanu un atsevišķu iepirkuma vai konkurences normu pārkāpumu gadījumiem. Minētos pārkāpumus patlaban izvērtē Konkurences padome (KP). Atkarībā no KP lēmuma var tikt mainīts CFLA lēmums un attiecīgā finanšu korekcija.
Statistika liecina, ka 80% neatbilstības ir pašvaldību projektos, kuros visvairāk - 11 gadījumos - ir bijuši līgumu nosacījumu pārkāpumi, no kuriem desmit saistīti ar veselības veicināšanas projektiem.
Attiecībā uz komersantiem visbiežāk jeb 67% gadījumu pieļautie pārkāpumi saistīti ar iepirkumus vai konkurenci regulējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu. Skaita ziņā lielākā daļa - 34 no 77 - neatbilstību konstatētas valsts iestāžu projektos, kad konstatēti 16 pārkāpumi par iepirkumu normu neievērošanu, desmit pārkāpumi par personāla vai administratīvo izmaksu normu neievērošanu.
Pārkāpumi konstatēti arī nevalstisko organizāciju (NVO) projektos. Finansiāli lielākā NVO neatbilstība - 14 900 eiro apmērā - ir klasteru programmas ietvaros par iespējamu interešu konfliktu.
Jau ziņots, ka pašreizējā ES fondu plānošanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam sākti projekti par 2,9 miljardiem eiro, kas ir 66% no šajā plānošanas periodā pieejamajiem 4,4 miljardiem eiro, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu.
Ministrijā norādīja, ka līdz šim pabeigti 74 projekti par 215 miljoniem eiro ES finansējuma ēku energoefektivitātes uzlabošanas, ceļu būves, uzņēmējdarbības infrastruktūras un degradēto teritoriju revitalizācijas jomās.
FM arī informēja, ka šogad īpaša vērība tiks veltīta atbalstam 2014.-2020. gadu plānošanas perioda ES fondu projektu īstenotājiem un projektu ieviešanas plānu kvalitātes uzlabošanai, kā arī finanšu disciplīnas stiprināšanai ar mērķi mazināt riskus un investīcijas īstenot atbilstoši Latvijas interesēm.
Skala uguns