"Nav šaubu, ka mēs esam ļoti nobažījušies par preses brīvību, žurnālistu iespēju būt šeit, palikt šeit, iegūt šeit statusu," viesojoties Ķīnā, paziņoja Šērmana.
"Tie visi ir ļoti kritiski jautājumi," viņa piebilda.
Vašingtona jau iepriekš ir kritizējusi Ķīnas attieksmi pret ārvalstu žurnālistiem, kad kļuva zināms, ka laikraksta The New York Times un aģentūras Bloomberg žurnālistiem nav piešķirtas uzturēšanās vīzas, acīmredzot tāpēc, ka viņi rakstīja par Ķīnas līderu iedzīvošanos lielās bagātībās.
ASV vairāki kongresmeņi atbalstījuši ierosinājumu veikt atbildes pasākumus, neielaižot Ķīnas mediju darbiniekus ASV. Tomēr Vašingtonā domas par šādu soli dalās.
Pekina apgalvo, ka respektē preses brīvību un visiem žurnālistiem valstī ir jāpakļaujas Ķīnas likumiem.
ASV un Ķīna novembrī paziņoja, ka pagarinās apmeklētāju vīzu derīguma termiņu otras valsts pilsoņiem līdz desmit gadiem, bet tas neattieksies uz žurnālistiem.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins kopīgā preses konferencē ar ASV prezidentu Baraku Obamu norādīja, ka ASV mediju organizācijas pašas esot pie tā vainīgas.