Kopumā publiskots 21 dokuments, kas apstiprina CIP aktīvu dalību operācijas TPJAX sagatavošanā un īstenošanā. Operācijas mērķis bija Irānas premjerministra Muhameda Mosadika gāšana un šaha Muhameda Rezas Pehlevi varas atjaunošana. Dokumentos tāpat aprakstīts pasākumu kopums, ko ASV īstenoja, lai mazinātu dalības operācijā negatīvās sekas.
Kā viens no iemesliem, kādēļ CIP iejaucās Irānas iekšpolitikā, dokumentos minēta iespējamā valsts nonākšana aiz „dzelzs priekškara”. „Tas nozīmētu Padomju savienības uzvaru Aukstajā karā un Rietumu sakāvi Tuvajos Austrumos,” savā atskaitē tolaik norādījis viens no operācijas autoriem Donalds Vilbers (Donald N. Wilber).
Dokumenti tika publiskoti pēc Nacionās drošības arhīva direktora vietnieka Malkolma Bīrna (Malcolm Byrne) pieprasījuma sakarā ar apvērsuma, kas notika 1953. gada 19. augustā, 60. gadadienu. „Vairāk nav iemeslu glabāt slepenībā tik svarīgu mūsu pagātnes epizodi,” izteicies M. Bīrns, atzīmējot, ka daudzas ziņas par notikumiem Irānā joprojām ir slepenas.
Daļa materiālu, kas apstiprina ASV slepeno dienestu piedalīšanos Irānas apvērsumā jau nonāca atklātībā 2000. gadā, kad The New York Times publicēju rakstu par to, kā Irānas valdības gāšanu atbalstījušas ASV un Lielbritānija. Toreiz nejauši tika atslepenoti arī to CIP aģentu vārdi, kuri piedalījās operācijā.
1953. gada apvērsums Irānā notika pēc tam, kad pie varas nākušais premjerministrs Muhameds Mosadiks pieņēma likumu par naftas rūpniecības nacionalizāciju un pārtrauca attiecības ar ASV un Lielbritāniju. Šahs Muhameds Reza Pehlevi, kurš nāca pie varas amerikāņu un britu izplānota un atbalstīta apvērsuma rezultātā, valdīja līdz 1979. gadam, kad bija spiests bēgt no valsts pēc Islāma revolūcijas sākšanās.