Mežu ugunsgrēki ASV Kalifornijas pavalstī, jāatgādina, plosās regulāri, un tie arī nav mūsdienu dabas katastrofa, kuras parādīšanos būtu iespējams sasaistīt tikai ar klimata pārmaiņām. Pētījumi liecina, ka laika posmā pirms 1800. gada, vēl ilgi pirms kartē vispār parādījās Kalifornijas pavalsts, trīs faktoru kombinācijas – sauss, vējains un karsts laiks – dēļ tajā ik gadu izdega 1,8 līdz 4,8 miljoni hektāru pašreizējās pavalsts teritorijas. Bieži vien – pat vairāk par 10% no pavalsts šodienas kopplatības. Tas skaidrojams ar to, ka ievērojamu daļu tagadējās Kalifornijas tolaik aizņēma meži, bet par organizētiem centieniem apturēt ugunsnelaimi nekādas runas nebija.
Uguns te regulāri plosījās arī pēc Kalifornijas apdzīvošanas, lai gan ugunsgrēku skaits un mērogi samazinājās. Sākot ar pagājušā gadsimta vidu, to skaits atkal pieauga, tostarp dažās Kalifornijas pilsētās vai to tiešā tuvumā ugunsgrēki kļuva par ikgadēju parādību. Vides aktīvisti šajā faktā vaino cilvēka ietekmi uz klimatu, kamēr šīs ietekmes noliedzēji vai skeptiķi izvirza savas teorijas par dažādiem dabas cikliem. Neatkarīgi no tā, kura no teorijām ir pareizā, oficiālā statistiska liecina, ka laikā no 2000. līdz 2023. gadam Kalifornijas pavalstī izcēlušies vidēji nedaudz vairāk par 8,2 tūkstošiem mežu ugunsgrēku gadā, kuru laikā izdeg no 0,6 līdz 1,6% visas pavalsts teritorijas.
"VISAUGSTĀKĀ RISKA" ZONA
Postošākais šajā ziņā bija 2020. gads, kad pavalstī izcēlās vairāk par 9,6 tūkstošiem ugunsgrēku, bet izdega gandrīz 18 000 km2 lielas platības. Tāpat postoši un vērienīgi bija 2018. un 2021. gada ugunsgrēki. Lielākais no tiem tika piedzīvots 2018. gada novembrī, kad liesmas izlauzās līdz pat Peradaisas pilsētai Bjutas grāfistē, Sjerranevadas kalnu pakājē, lielā mērā to iznīcinot. Šajā ugunsnelaimē dzīvību zaudēja 86 cilvēki, bet iznīcināts tika vairāk par 18 tūkstošiem dažādu ēku. Šobrīd Peradaisā, kurā iepriekš dzīvoja nepilni 30 tūkstoši cilvēku, palicis mazāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Turklāt šis ir lielākais, taču ne tuvu unikāls gadījums – liesmas dažādos gados ir iznīcinājušas arī vēl citas, lai arī mazākas Kalifornijas pilsētiņas, bet nelielas apdzīvotās vietas vai atsevišķi īpašumi tajās iet bojā regulāri. Tas cita starpā skaidrojams arī ar to, ka Kalifornijā vismaz 300 tūkstoši cilvēku dzīvo "visaugstākā ugunsdrošības riska" zonās, bet neoficiāli tiek uzskatīts, ka viņu skaits ir vēl krietni lielāks.
Uz jautājumu, kādēļ tik liels skaits pavalsts iedzīvotāju aizvien dzīvo šādās vietās, nepārprotamas atbildes nav, un skaidrojumi tiek meklēti visdažādākie.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!