Šī līguma pagarināšanu par pieciem gadiem trešdien bija piedāvājusi Krievija pēc Baidena stāšanās prezidenta amatā.
Ar START ASV un Krievijai noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju. Tas paredz, ka katrai no šīm valstīm var piederēt ne vairāk kā 1550 kodolgalviņas.
"ASV ir nodomājušas tiekties pēc Jaunā START pagarināšanas par pieciem gadiem, ko pieļauj šis līgums," reportieriem sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
"Šim pagarinājumam ir vēl lielāka jēga, kad attiecības ar Krieviju ir naidīgas, kā šajā laikā," tieca Psaki.
Viņa sacīja, ka jaunā ASV nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa arī sāks izmeklēšanu par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija saindēšanu, par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās un par to, vai Maskava ir saistīta ar hakeru uzbrukumu IT uzņēmuma SolarWinds programmatūrai.
Baidena preses sekretāre sacīja, ka ASV arī izmeklēs ziņas par Krievijas izlūkdienesta maksātām atlīdzībām ekstrēmistiem Afganistānā, kuri nogalinājuši ASV karavīrus.
"Pat tad, kad mēs strādājam kopā ar Krieviju, lai sekmētu ASV intereses, mēs arī strādājam, lai liktu Krievijai atbildēt par tās pārdrošajām un naidīgajām darbībām," teica Psaki.
Iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps bija neveiksmīgi mēģinājis paplašināt Jauno START, lai iekļautu tajā Ķīnu, kuras kodolprogramma aug, bet vēl ir daudz mazāka nekā Krievijai un ASV.
"Mēs ticam, ka jaunā ASV administrācija ieņems daudz konstruktīvāku attieksmi dialogā ar mums," trešdien savā piedāvājumā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija, kritizējot Trampa pieeju kā agresīvu un neproduktīvu.
Maskava ierosināja piecu gadu pagarinājumu bez papildu nosacījumiem, lai Krievija un ASV var kopīgi meklēt atbildes jautājumiem, kas attiecas uz starptautisko drošību un stratēģisko stabilitāti.
ASV iepriekš izteikušās, ka būtu gatavas pagarināt līgumu tikai tad, ja Krievija piekritīs ieroču skaita iesaldēšanai.