Nacionālajā līmenī aptaujas liecina par nelielu bijušās ASV valsts sekretāres Klintones pārsvaru, bet atsevišķos nozīmīgos štatos atbalsts viņai un līdz šim vēlētus amatus neieņēmušajam Trampam ir faktiski vienāds.
Šo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums būs ļoti nozīmīgs arī Eiropai un Latvijai, jo tas, kurš no abiem kandidātiem kļūs par nākamo Baltā nama saimnieku, var ietekmēt Savienoto Valstu turpmākās attiecības ar sabiedrotajiem, uzskata Dienas aptaujātie eksperti.
Var teikt, ka abu ASV prezidenta amata kandidātu ceļi vakar krustojās, Tramps apmeklēja kampaņas pasākumus Floridā, Ziemeļkarolīnā, Pensilvānijā, Ņūhempšīrā un Mičiganā, savukārt
Klintone uzrunāja atbalstītājus Pensilvānijā, Mičiganā un Ziemeļkarolīnā. Vienā no pasākumiem, kas notika Pensilvānijas lielākajā pilsētā Filadelfijā, viņai uz skatuves pievienojās ASV prezidents Baraks Obama ar kundzi Mišelu, vēsta Reuters.
Klintone pēdējā dienā pirms vēlēšanām varēja justies atviegloti, jo Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) svētdien paziņoja, ka 28. oktobrī uzsāktajā pārbaudē par jaunatrastiem e-pastiem, kas tikuši nosūtīti un saņemti laikā, kad kandidāte bija ASV valsts sekretāre, nav atklājies nekas tāds, lai izvirzītu kriminālapsūdzības.
Savos noslēdzošajos kampaņas pasākumos viņa vispār nepieminēja FIB lēmumu, bet uzsvēra gaidāmo vēlēšanu nozīmību. "Uz spēles ir likts viss, kas rūp jums un man, un viss, kā labā esam strādājuši," Klintone sacīja, uzrunājot kādas afroamerikāņu draudzes locekļus Filadelfijā. Bijusī ASV pirmā lēdija pēdējās kampaņas dienās sevi ir pozicionējusi kā "tolerances un [nācijas] samierināšanas iemiesojumu", raksta The New York Times.
Tikmēr Tramps brīdinājis vēlētājus, ka tuvākajā nākotnē par ASV prezidenta amatu necīnīsies tāds kandidāts kā viņš, tāpēc otrdienas balsojums esot "pēdējā iespēja" pilsoņiem, kuri neesot mierā ar valsts pašreizējo tirdzniecības un imigrācijas politiku. "Mediji, Volstrīta un politiķi mēģina mūs apturēt, jo viņi zina, ka mēs salabosim blēdīgo sistēmu," paziņoja miljardieris.
Pirmdien publicētā aptaujā, ko ziņu aģentūras Bloomberg uzdevumā veikusi tirgus pētījumu firma Selzer & Co., liecina, ka par Klintoni gatavi balsot 44% vēlētāju, bet par Trampu – 41%. Tomēr skaidrs, ka šo vēlēšanu iznākums izšķirsies vairākos štatos, kur nav skaidra atbalsta nevienam no kandidātiem.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet otrdienas, 8. novembra laikrakstā Diena!