Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Latvijas un Lietuvas prezidenti cer panākt jūras robežlīguma ratifikāciju

Lietuvas un Latvijas prezidenti pēc tikšanās Viļņā ceturtdien paziņojuši, ka vēlas paātrināt sarunas par abu valstu jūras robežlīgumu, lai to varētu apstiprināt nākamo četru gadu laikā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja, ka abas valstis ir vienojušās, ka līgums ar jūras dzīļu resursu izmantojumu ir jāapstiprina kopā ar robežlīgumu.

"Ir iekustināts jūras robežas ratifikācijas jautājums, kas ilgstoši nav atrisināts," teica Nausēda. "Mums ar prezidentu ir ambiciozs plāns atrisināt šo jautājumu līdz sava amata termiņa beigām," viņš piebilda.

Gan Nausēda, gan Levits prezidenta amatā stājās jūlijā. Latvijas prezidenta amata termiņš ir četri gadi, bet Lietuvas - pieci gadi.

Līdz šim diskusijas ir koncentrējušās ap jautājumu par iespējamām naftas atradnēm, kas varētu būt uz abu valstu robežas Baltijas jūrā. 

"Ir pieņemti principiāli lēmumi par tālāku rīcību. Viena no lietām, kur mūsu domas sakrīt, ir tas, ka vienlaikus mums vajadzētu vienoties par jūras dzīļu resursu, kas atrodas uz mūsu robežas, izmantošanu, proti, ir vajadzīga ekonomiska vienošanās par sadarbību šajā jomā, un vienlaikus Latvijas parlaments izskatītu ratifikācijas jautājumu," klāstīja Nausēda. 

Savukārt Levits sacīja, ka konsultēsies ar Latvijas valdību un parlamentu par iespējām "izbeigt strupceļu".  "Rezultātā jābūt katras valsts 50% apmierinājumam," viņš piebilda. 

"Ir kopīga politiskā apņemšanās panākt risinājumu mūsu amata termiņa laikā. Tas būtu labs projekts nākamajiem četriem gadiem, lai mēs varētu paspiest viens otram roku un teikt, ka šis jautājums abu valstu starpā ir atrisināts," sacīja Levits. 

Nausēda jokojot aicināja: "Prezidenta kungs, kā būtu ar četriem mēnešiem - nosakām tos par mūsu mērķi!" Levits atbildēja, ka "četri gadi būtu maksimālais termiņš, mēģināsim to atrisināt pēc iespējas ātrāk". 

Par iespējām ratificēt jūras robežlīgumu Levits un Nausēda runāja arī 23.jūlijā, kad Lietuvas prezidents ieradās darba vizītē Latvijā.

Likumprojektu par Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma ratifikāciju bija sākusi izskatīt 7.Saeima, bet nepaguva to pieņemt. Lietuvas Seims līgumu ratificēja jau 1999.gadā.

Līgums radījis domstarpības gan par piekrastes šelfa sadali, gan par zvejas vietām.

Līguma ceturtais pants nosaka: ja jūras dzīlēs izvietoto derīgo izrakteņu iegula atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas un ja šo derīgo izrakteņu iegulu daļēji vai pilnībā var izmantot no otras puses teritoriālās jūras vai kontinentālā šelfa, puses pēc jebkuras no tām lūguma un pirms iegulas izmantošanas uzsāk sarunas un vienojas par šādas iegulas izmantošanas noteikumiem. Proti, šis pants paredz, ka, lai ievērotu abu valstu ekonomiskās intereses, līgumā ir iekļauts "resursu vienotības" princips.

 

Top komentāri

strupceļš
s
Leišiem jau gadiem ilgi, sākot no laika, kopš Meijerovics atklāja, ka latvieši atraduši jūrā pie Lietuvas itkā naftu, strauji pārtrauca tik jauki un saskanīgi sākto robežu zīmēšanu un ratifikāciju, bet iztaisīja lielu līkumu, ietverot plašu gabalu Latvijas jūras robežas, ko tagad, kā Kuršu kāpas, sauc par savu. Šo bogenu nu tad arī visi sajūsmā apstiprināja kā Lietuvas jūras robežu, tikai neliela aizķeršanās - Latvija atteicās. Freiberga atteicās, citi arī. Levitam te maza interese, - jāievēro latviešu valdību vēsturiskā tradīcija - atdot katram to, ko tas kāro, lai būtu miers un laime. Leiši ir nekaunīgi, un tā tas ir. Ik pa laikam viņiem ir cerības uz, kā to teikt, alternatīvi gudru Latvijas valdību. Maz ticams, ka par patreizējo prezidentu viņi ir augstās domās - tas visam piekrīt. Nu tā arī ir taktika.
Udo Ulbergs
U
“Nācijas tēvs” bija devies pie Lietuvas prezidenta. Daudzi lietuvieši bija patīkami pārsteigti, ka brāļiem latviešiem tagad prezidents ir skaists ebrejs. Redzot fotogrāfijas medijā, noteikti kāds nodomāja, ka Viļņu pagodinājis vīrietis no Izraēlas.
Brokastotājs pamflets
B
"Nācijas tēva" prāta darbību ietekmēja bezmaksas angļu brokastis: "Pēc brokastīm ēdiens vēderā optimāli strukturējās bez komplikācijām, un Levits paguva referātā iespraust vēl vairākas konceptuālās tēzes: “Cilvēka dzīves kvalitāte sevī neapšaubāmi ietver arī piederību, iesaisti savā sabiedrībā, savā vidē”; “Latviešu valoda, kultūra, vēstures un pasaules izpratne nepieder tikai latviešiem”; “Katra cilvēka brīvības robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība”; “Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties starp alternatīvām”."
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sīrijas kurdi spiesti pieņemt Asada palīdzību(6)

Zaudējuši ASV atbalstu, Sīrijas kurdi bijuši spiesti vērsties pēc palīdzības pie Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīma, lai atvairītu Turcijas militāro ofensīvu kurdu pārvaldītajām teri...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits