"Izraēla pret to iebilst, sakot, ka pašlaik tāda alternatīva nav pieņemama," Nausēda otrdien teica Ņujorkā, norādot, ka šī jautājuma attīstība nākotnē nav skaidra. "Palestīnas valsts atzīšana ultimatīvā vai piespiedu veidā ir iespējama, taču ir maz ticams, ka tā uzreiz nodrošinās mieru reģionā," paskaidroja Lietuvas prezidents.
"Tāpēc Lietuva godīgi pasaka, ka Gazas joslā notiekošais ir nepieņemams, ka Izraēlai ir jāuzņemas liela daļa atbildības, bet atzīšana šodien mums nešķiet kā miera garantija," viņš piebilda.
Prezidents norādīja, ka lielākā daļa valstu ir vienisprātis, ka divu valstu risinājums, iespējams, ir vienīgais ilgtspējīgais risinājums.
"Protams, tikai tad, ja abas valstis atzīst viena otru un respektē viena otras suverenitāti. Diemžēl šodien tā nav realitāte," viņš teica.
Tomēr Nausēda uzsvēra, ka Izraēla ir atbildīga par "briesmīgo humāno situāciju" Gazas joslā.
"To nevar noliegt, un nevar pievērt acis uz notiekošo. Nevar ignorēt arī citas darbības, piemēram, straujo apmetņu celtniecību un mēģinājumus nostiprināties Rietumkrastā," viņš sacīja.
Pirmdien Francijas prezidents Emanuels Makrons Apvienoto Nāciju Organizācijā oficiāli atzina Palestīnas valsti.
Uzstājoties samitā, kurā nepiedalījās Izraēla un ASV, viņš aicināja izbeigt karu Gazas joslā.
Pirmdien no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes par Palestīnas atzīšanu paziņoja arī Monako, Beļģija, Andora, Malta un Luksemburga.
Svētdien Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Portugāle atzina Palestīnas valsti, tādējādi palielinot diplomātisko spiedienu uz Izraēlu, kas turpina karu Gazas joslā.
Pašlaik trīs ceturtdaļas ANO dalībvalstu ir atzinušas Palestīnas valsti.
Spānija, Īrija un Norvēģija Palestīnas valsti atzina 2024.gada maijā, bet Zviedrija to izdarīja pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Izraēla uzsāka militāro operāciju Gazas joslā, reaģējot uz palestīniešu teroristiskās organizācijas "Hamās" sarīkoto slaktiņu Izraēlā 2023.gada 7.oktobrī, kura laikā tika noslepkavoti 1219 cilvēki, pamatā civiliedzīvotāji.