Īsumā. Bagramas bāzē ir centrs, kurā tiek turēti aizdomās (un bieži vien nepamatotās) par sakariem ar talibiem apcietināti afgāņi – vairāki simti cilvēku. Šajā centrā atrodas arī ieslodzītajiem paredzēta bibliotēka, kas sastāv galvenokārt no reliģiskas literatūras – cita veida daiļrade pārliecinātiem musulmaņiem nav īpaši aktuāla. Tā kā grāmatas ceļo no rokas rokā, cietumnieki bija pasākuši izmantot to lappuses savstarpējai sarakstei, pie kam par jautājumiem, kuri nepavisam neiepriecināja viņu sargus – labākajām neticīgo iznīdēšanas metodēm, Gazavatu un citām līdzīgām problēmām.
Beidzās šī sarakste ar to, ka administrācija atzina lielāko daļu bibliotēkas Korānu eksemplāru, vai pareizāk – piezīmes uz to lappusēm – par ekstrēmistiskām, un pieņēma lēmumu šos eksemplārus sadedzināt, bet vietā nopirkt jaunus. Rezultātā daudzi desmiti gruzdošu, līdz galam nesadegušu Korānu nonāca vietējā izgāztuvē, kur tos atrada afgāņi. Ziņa par šo zaimošanu izplatījās vēja ātrumā un sākās saniknoto ticīgo protesti – vispirms Kabulā, bet pēc tam arī visā valstī, pie kam visas pazīmes (un loģika) liecina, ka protesti nerimsies, bet gan te pieklusīs, te atjaunosies ar jaunu sparu, un pietiks ar vismazāko dzirksteli, lai sekotu sprādziens.
No rietumnieku viedokļa šāds naida un agresijas uzliesmojums, kas jau prasījis vairāk nekā desmit bojā gājušo un simtiem ievainoto, ir vienkārši nesaprotams. Ja jau pat internetā parādījies video, kurā redzams, kā amerikāņu karavīri urinē uz nogalināto talibu līķiem, vai arī fakts, ka rietumvalstu spēki 2011. gadā Afganistānā nogalinājuši vairāk nekā 3000 civiliedzīvotāju (reālais skaits, visticamāk, ir daudz lielāks) neizraisīja plašas publiska sašutuma izpausmes, tad kamdēļ lai tūkstošiem cilvēku mestos fanātiski aizstāvēt lietas – pussadegušas grāmatas, lai arī svētos rakstus, kuras, atšķirībā no cilvēkiem, iespējams sadrukāt cik un kam vien vajadzīgs?
Tajā pašā laikā islāma pasaulē valda pavisam citi priekšstati. Vispirms jau islāms tā sekotājiem nav tikai kāda daļa dzīves, kā rietumniekiem reliģija, tā ir pati dzīve, tās jēga, piepildījums un pamats, kamdēļ ticības lietas daudzās jomās ir daudz svarīgākas par laicīgajiem aspektiem, tostarp arī dzīvību. Savukārt kas attiecas uz Korānu, tad šī grāmata būtībā ir daļiņa no dieva, veids kā Allāhs sevi atklājis pasaulei. Un ja kāds ar necieņu attiecas pret Korānu, tad viņš zaimo visu, kas ir svarīgs islāmticīgajiem. (Atbilstoši musulmaņu tradīcijām, savu laiku nokalpojušie Korāna eksemplāri tiek vai nu apbedīti, vai sadedzināti, atbilstošās ceremonijās.)
Šobrīd izteikt visdziļākās atvainošanās un solīt „atbilstošas izmeklēšanas” pasteigušās visas augstākās ASV amatpersonas, ieskaitot prezidentu Baraku Obamu, tomēr izskatās, ka vilciens jau ir aizgājis. Faktiski daži desmiti Korāna eksemplāru ir pašos pamatos nogrāvuši jau tāpat iluzorās cerības, ka H. Karzai valdība līdz 2014. gada beigām, kad paredzēta ASV spēku aiziešana no Afganistānas, spēs kā nebūt vienoties ar talibiem. Ja kustība Taliban šobrīd sāktu sarunas ar H. Karzai (faktiski ar amerikāņiem), absolūtais vairākums talibu atbalstītāju to vienkārši nesaprastu. Vispārējā sašutuma dēļ talibiem šobrīd nav jādara nekas cits, kā ik pa brīdim jāatgādina tautai par Bagramā notikušo zaimošanu, un jāgaida 2014. gada beigas, lai pārņemtu atpakaļ varu.
Citiem vārdiem – Afganistānā darbojas cita vērtību sistēma, kuras nezināšana un ignorēšana (kā arī pārliecība par rietumu vērtību pārākumu) ir padarījusi absolūti bezjēdzīgu līdzšinējo vairāk nekā desmit gadus ilgušo karu. Un savā ziņā ir pat simboliski, ka par iespējamo lūzuma punktu šajā karā var kļūt šķietami vienkārša procedūra, kura vienai pusei šķiet rutīna, bet otrai – darbība ar dziļu saturisko jēgu.