Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Domstarpību dēļ ieilgusi ANO klimata konference Madridē

Madridē notiekošā ANO klimata konference, kurai būtu bijis jābeidzas jau piektdien, ievilkusies garumā, dalībniekiem joprojām nespējot atrast kopīgu valodu.

Konferences vienošanās projekts, ko izstrādājusi Čīle, izrādījies nepieņemams diplomātiem gan no pasaules bagātākajām, gan nabadzīgākajām, gan attīstības valstīm, lai gan katram no viņiem tam ir savi iemesli.

No Madrides konferences dalībniekiem tiek gaidīts nepārprotams apliecinājums, ka valstu valdības ir gatavas divkāršot pūliņus, kas vērsti uz klimata krīzes pārvarēšanu. Uz to norāda gan nopietnie zinātnieku brīdinājumi, gan reālo klimata pārmaiņu izraisītā postošu laikapstākļu pastiprināšanās, gan zviedru klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas iedvesmotā skolēnu protestu kustība Piektdienas nākotnei. Taču 12 dienas ilgušās sarunas nav pietuvojušās mērķim.

"Man vēl nekad nav nācies pieredzēt tādu neatbilstību starp to, ko pieprasa zinātnieki un pasaules sabiedrība, no vienas puses, un to, kas veidojas šajās klimata sarunās, no otras puses," atzinis Vašingtonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Satraukto zinātnieku apvienība stratēģijas un politikas direktors Aldens Meiers, kurš piedalījies klimata sarunās jau kopš 1991.gada.

Madrides konferencē apspriesta Parīzes klimata vienošanās prasību īstenošana, un tajā piedalās valstis, kas parakstījušas ANO vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.

Sarunu dalībnieki nespēj vienoties arī par to, vai vērienīgāki mērķi klimata jomā 2030.gadam jānosprauž jau šogad, jo saskaņā ar Parīzes vienošanos tie jānoformulē tikai nākamgad.

Pēc Meiera teiktā, konferences vienošanās projekts neatspoguļo zinātnieku nopietnos brīdinājumus, ka siltumnīcefekta gāzu izmeši nevilcinoties un krasi jāsamazina, lai panāktu, ka globālā sasilšana līdz gadsimta beigām nepārsniedz 1,5 grādus pēc Celsija.

"Mūsu planēta deg, un, jo ilgāk vilcināmies, jo grūtāk būs sasniegt logu, pa kuru varam izglābties," viņš brīdinājis.

Top komentāri

Jens Z
J
Mans iespaids Madridē bija tāds, ka ar klimata saukļiem uz lūpām tiek piekoptas pavisam citas intereses, un arī - ka zinātnieki, kas tiešām ir pētnieki, nevis propagandisti, nevienu neskubina gāzt naudu iekšā mākoņu stumdīšanai pielīdzināmos projektos. Ja klimata kliedzējiem tiešām rūpētu daba, tie vispirms uztrauktos par piesārņojumu, sugu izmiršanu, cilvēka ģenētisko deģenerāciju pielāgojoties saindētajai videi, par Āzijas cūku izgāzto plastmasu okeānos, nevis par līdzekļu pārdali no Eiropas par labu Āzijai un Āfrikai. Latvijas pārstāvji droši vien glaimo sev, ka pieder bagāto valstu klubam, uz kuŗa pleciem gulstas koloniālā atbildība par mežoņu attīstību, bet aizmirst, ka Latvija pati ir kļuvusi par kolonizētu mežoņu valsteli.
Ekoloģiskaisbioloģiskais
E
Visus cilvēkus nevar pataisīt par muļķiem vienlaicīgi. Pat nacistiem ar šo neveicās.
OIK + OIK + OIK
O
"valstu valdības ir gatavas divkāršot pūliņus, kas vērsti uz klimata krīzes pārvarēšanu" Tagad būs vismaz divi OIK, bet ar mūsu "veiksmes stāstiniekiem" var sagaidīt arī trīs OIK.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits