Par vides jomas prioritāti tuvākajiem gadiem EK noteikusi atbalsta palielināšanu tā sauktajai riņķveida ekonomikai, lai ražošanas - patēriņa sistēmā rastos pēc iespējas mazāk atkritumu. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs jābūt gatavām līdzdarboties, lai sasniegtu vairākus konkrētus mērķus, ko pati EK dēvē par ambicioziem, taču īstenojamiem. "Mainot dzīvesveidu un ieviešot pārmaiņas, mums jāiedvesmojas no dabas, kas ir riņķveida ekonomikas labākais paraugs. Piemēram, produktu dizaineriem par pašsaprotamu jāpieņem, ka nepietiek vien izdomāt, kā lieta kalpos, bet jāparedz arī risinājumi tās otrreizējai izmantošanai vai draudzīgai pārstrādei," norādīja Potočniks, piebilstot, ka minētā vērtību maiņa ne vien saudzēs vidi, bet arī radīs jaunas darba vietas. Aprēķināts, ka pēdējo desmit gadu laikā ES par 45% pieaugusi nodarbinātība ar otrreizējo pārstrādi saistītajā sektorā, bet EK mērķis ir to palielināt vēl par trešdaļu, tāpēc noteikts, ka līdz 2020.gadam katrai dalībvalstij otrreizējai pārstrādei jānovirza vismaz puse sadzīves atkritumu. Zaļajā nedēļā arī izskanēja iespējamība, ka dalībvalstīm drīzumā varētu tikt uzdots palielināt ūdens tarifus, lai tādējādi liktu iedzīvotājiem taupīt šo resursu."Šodien Eiropa dzīvo tā, it kā mums būtu vēl pusotras planētas, tāpēc steidzami jāīsteno ilgtspējas risinājumi - kamēr dabai nav nodarīts neatgriezenisks kaitējums un izejvielu cenas nav uzkāpušas debesīs," uzsvēra Pasaules Dabas fonda (PDF) Eiropas politikas biroja direktors Tonijs Longs. Savukārt PDF jaunais ģenerāldirektors Marko Lambertini uz_ Dienas _jautājumu, cik videi draudzīga uz citu Eiropas valstu fona izskatās Latvija, atbildēja, ka mēs jau tagad daudziem varam būt paraugs, bet, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus, nepieciešami valstiski risinājumi.Plašāk lasiet Kristīnas Putincevas rakstā _Kā uz divarpus planētām laikraksta Diena _trešdienas, 18.jūnija, numurā!
Eiropiešiem par precēm, iepakojumiem un ūdeni var nākties maksāt vairāk
Kā Eiropas vides problēmas pārvērst par ekonomikas iespējām - atbildes uz šo jautājumu rastas Eiropas lielākajā ikgadējā vides politikas konferencē Zaļā nedēļa 2014, kas jūnija pirmajā nedēļā norisinājās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Tomēr ar to nepietiek - nākt klajā ar idejām un uzrakstīt plānošanas dokumentus nav tas pats, kas videi draudzīgos nodomus īstenot, jo šķēršļus liek ne vien ražošanas industrijas, kam katras pārmaiņas saistās ar vērā ņemamiem ieguldījumiem, bet arī daļas sabiedrības "ierūsējusī" domāšana un bailes no pārmaiņām, norādīja Eiropas Komisijas (EK) vides komisārs Janess Potočniks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.