Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

FOTO: Ķīna militārajā parādē demonstrē spēku

Ar pompozu militāro parādi Pekinā, kas vēriena ziņā pārspēšot 2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, komunistiskā Ķīna ceturtdien atzīmē 70. gadadienu kopš Japānas sakāves Otrajā pasaules karā. Tā ir pirmā reize, kad ķīnieši oficiāli atzīmē (3. septembris valstī pasludināts par nacionālo brīvdienu) Otrā pasaules kara beigas Āzijā, ceturtdien lasāms laikrakstrā _Diena.

_Pasākumā Tjaņaņmiņas laukumā pirmo reizi plašākas publikas priekšā izrādīts Ķīnas modernākais bruņojums, kas apliecina valsts pieaugošo militāro varenību laikā, kad Pekinai saasinājušās attiecības ar kaimiņvalstīm un ASV saistībā ar teritoriālajiem strīdiem Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā.Izskanējusi informācija, ka parādē, kas tiek rīkota par godu "Ķīnas tautas uzvarai pretošanās karā pret Japānas agresiju", kopumā piedalīsies 12 tūkstoši karavīru, 200 militārie lidaparāti un 500 vienības bruņojuma, tajā skaitā tanki, artilērija un starpkontinentālās raķetes, vēsta laikraksts The Globe and Mail.Avoti Ķīnas aizsardzības resorā apgalvo, ka 84% no parādē demonstrētajiem ieročiem iepriekš nav bijuši plašākas publikas priekšā. Iespaidīgākais no tiem varētu būt daudzus gadus ārkārtīgā slepenībā izstrādātā vidēja darbības rādiusa (90- 1500 kilometru) pretkuģu ballistiskā raķete DF-21D, dēvēta arī par "aviācijas bāze kuģu slepkavu", kam ekvivalenta nav nedz ASV, nedz Krievijas bruņojumā."Šai raķetei ir spēcīgāks simbolisms nekā jebkuram citam ierocim Ķīnas arsenālā," Ešlijs Taunšeds, pētnieciskais līdzstrādnieks Sidnejas Universitātes ASV Pētījumu centrā, sacīja izdevumam The Financial Times. "Šī raķete var potenciāli apdraudēt ASV spējas izvietot karaspēku Ķīnas piekrastē."Analītiķi norāda, ka militārā parāde uzskatāmi apliecinās Ķīnas pēdējos 20 gados veiktās apjomīgās reformas Tautas atbrīvošanas armijā, kuru rezultātā valsts aizsardzības budžets ik gadu ir pieaudzis vismaz par 10%, 2015. gadā sasniedzot 145 miljardus dolāru (128 miljardi eiro). Lielāks militārais budžets ir tikai Savienotajām Valstīm.Militārās varenības pieaugums vairojis arī Ķīnas ambīcijas kļūt par ietekmīgāko valsti Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna Āzijas daļā. Pekina izteikusi pretenzijas uz strīdīgām teritorijām Dienvidķīnas jūrā, kur ķīnieši sākuši veidot mākslīgas salas bruņoto spēku vajadzībām. Ķīna arī izrāda vēlmi iegūt Japānas kontrolētas neapdzīvotas salas Austrumķīnas jūrā.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 3.septembra, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Merkele memuāros neko nenožēlo

Otrdien laisti klajā Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954-2021" (Brīvība: Atmiņas 1954-2021), kas vienlaikus iznākuši 30 valodās.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits