Vienlaikus Eiropas Savienības līderi Briselē trešdien pievērsīsies tam, kā turpmāk veidot attiecības ar Krieviju. Kā vēsta diplomāti, sarunu statuss tika mazināts pēc tam, kad Krievija uzstāja uz abu separātisko teritoriju pārstāvju pieaicināšanu. Pretējā gadījumā Maskava atteicās iesaistīties. "Bez viņiem mēs Ženēvā neieradīsimies," Krievijas ārlietu ministra Grigorija Karasina teikto citē DPA. Savukārt Gruzija paziņoja, ka tā nepieļaus sarunu norisi oficiālā līmenī, ja tajās piedalīsies separātistu delegāti. Sagaidāms, ka šīs sarunas, kas sāksies trešdien, turpināsies darba grupās, kuras sanāks ik pēc divām nedēļām. Tajās bez iesaistītajām pusēm piedalās arī ANO, EDSO un ES pārstāvji. Latvija ir atbalstījusi šādu sarunu gaitu, jo tai piekrīt arī Gruzija, uzsver diplomāti. Pagaidām nav skaidrs, kā šīs sarunas attīstīsies. Gruzija vēloties panākt Krievijas spēku iziešanu no visas tās teritorijas, bēgļu atgriešanos un tās teritoriālās integritātes atzīšanu. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau paziņojis, ka Maskava centīsies panākt ieroču embargo noteikšanu Gruzijai. Krievija arī atsakās runāt par Dienvidosetijas un Abhāzijas statusu, jo ir jau atzinusi abu teritoriju neatkarību. Gruzijas jautājums arī turpina ietekmēt ES un Krievijas attiecības. Pirmdien ES ārlietu ministri tomēr nolēma neatsākt sarunas par Eiropas Savienības un Krievijas partnerības līguma izstrādi. Kā jau vēstīts, ES 1.septembrī nolēma atlikt sarunas, ja Krievija līdz 10.oktobrim nebūs atvilkusi visus savus spēkus no teritorijām, kurās tie tika ievesti, sākoties karadarbībai. Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē uzsvēris, ka savs vārds būs jāsaka arī ES valstu līderiem, kas trešdien pulcējas Briselē. Tieši no Eiropas Savienības prezidējošās valsts Francijas lielā mērā varētu būt atkarīgs, vai Gruzijas un Krievijas jautājumam pievērsīsies Briselē. Kā zināms, ES valstīs nav vienprātības par to, cik stingru pozīciju ieņemt attiecībās ar Maskavu. Tradicionāli prokrieviskākās Vācija un Itālija uzskata, ka sarunas par ES un Krievijas stratēģiskās partnerības līgumu būtu jāatsāk pēc iespējas ātrāk. Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni ir paziņojis, ka Krievija līdz šim ir izrādījusi "konstruktīvu" rīcību Gruzijas konflikta atrisināšanā. Par sarunu neatsākšanu, kā ierasts, iestājas Austrumeiropas, to skaitā Baltijas, valstis.
Gruzijas konflikts turpina šķelt ES valstis
Trešdien Ženēvā sāk sarunas par Gruzijas konfliktu, ES valstis nespēj izlemt, vai atsākt sarunas ar Krieviju. Lai gan iepriekš bija plānots, ka trešdien Ženēvā sāksies augsta līmeņa sarunas par Gruzijas krīzes noregulējumu, tās tikušas vienkāršotas līdz ierēdņa līmenim. Tam par iemeslu kļuvis strīds starp iesaistītajām pusēm par to, vai uz sarunām būtu jāuzaicina arī separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas teritoriju pārstāvji.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.