Līdz šai nedēļai šķita, ka vēlēšanās uzvarēs kāds no konservatīvajiem kandidātiem, kas būtu pa prātam Irānas reālajam vadītājam augstākajam garīgajam līderim ājatollam Alī Hāmeneī. Tomēr pēdējās dienās uzmanības centrā ir nonācis mērenais garīdznieks Hasans Rohani, kurš sašķeltās opozīcijas sekotājiem ir iedvesis cerību, ka viņi var kaut ko mainīt islāmistu stingri kontrolētajā valstī.
Vienīgais reformators
Vēlēšanās startēs seši kandidāti, no kuriem pieci pārstāv konservatīvos spēkus. Viens no viņiem - Irānas pašreizējais pārstāvis starptautiskajās kodolsarunās Saīds Džalili - atbalsta līdzšinējā prezidenta M. Ahmadinedžāda stingrā kursa politiku. Savukārt H. Rohani iestājas par sociālām un politiskām reformām, kā arī vēlas izvest valsti no starptautiskās izolācijas.
Pēc 2009. gadā notikušajām Irānas prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja M. Ahmadinedžāds, visā valstī sākās plaši protesti, kas bija lielākie kopš 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas. Protestu iemesls bija opozīcijas kandidātu sliktie rezultāti. Viņu atbalstītāji uzskatīja, ka vēlēšanu rezultāti ir tikuši viltoti par labu ājatollas atbalstītajam M. Ahmadinedžādam.
Protesti, kas turpinājās aptuveni pusgadu, tika vardarbīgi apspiesti. Opozīcija apgalvo, ka tajos tikuši nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku, bet simtiem opozicionāru tikuši notiesāti. Divi 2009. gada vēlēšanās startējušie opozīcijas kandidāti - Mirs Huseins Musavi un Mehdī Karubi - joprojām atrodas mājas arestā.
Šī gada vēlēšanās bija nolēmis piedalīties bijušais prezidents Akbars Hāšemī Rafsandžānī, kurš savulaik īstenoja virkni reformu un joprojām ir ļoti populārs, jo īpaši liberālāk noskaņotās vidusšķiras un jauniešu vidū.
Daudzi viņu uzskatīja par kandidātu, kas spētu izrādīt pretsparu ājatollam Ā. Hāmeneī, tomēr viņu cerības sagruva, kad maijā kandidātus izvērtējošā institūcijas neatļāva viņam kandidēt.
Pēc A. H. Rafsandžānī diskvalifikācijas daudzi vēlētāji paziņoja, ka nepiedalīsies vēlēšanās, jo negrib izniekot savu balsi. Tomēr viņu nostāja mainījās šonedēļ, kad A. H. Rafsandžānī un vēl viens bijušais prezidents Mohammads Hatami aicināja irāņus doties balsot un pauda atbalstu H. Rohani.
Bijušais Irānas pārstāvis starptautiskajās kodolsarunās H. Rohani dažas dienas pirms vēlēšanām kļuva par vienīgo opozīcijas kandidātu, jo vēl viens opozicionārs atsauca savu kandidatūru.
Vaino Izraēlu melos
Lai gan H. Rohani ir garīdznieks, savos uzskatos viņš ir mazāk dogmatisks un atvērtāks sarunām ar Rietumiem, tāpēc ir vispieņemamākais kandidāts mērenajiem un pat liberālajiem vēlētājiem.
Viņš publiski ir izteicies par nepieciešamību Irānā uzlabot cilvēktiesību stāvokli, kas sevišķi pasliktinājās pēc 2009. gada vēlēšanām, tādēļ ir aicinājis sarakstīt un pieņemt «pilsonisko brīvību hartu». H. Rohani iestājas arī par sieviešu un etnisko minoritāšu tiesībām.
M. Ahmadinedžāda valdīšanas gados rietumvalstis, kuras ar aizdomām uzlūko Teherānas kodolprogrammu, pret Teherānu ir piemērojušas vairākas sankcijas, kuras ir viens no iemesliem, kāpēc Irānas ekonomika pašlaik ir ļoti sliktā stāvoklī.
H. Rohani ir pārliecināts, ka valsts ekonomikai klātos labāk, ja Irāna sāktu dialogu ar rietumvalstīm, pārliecinot, ka Teherānas kodolprogramma ir paredzēta civiliem mērķiem, nevis lai radītu atombumbu.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka rietumvalstu līdzšinējā attieksme pret Irānu ir veidojusies rūpīgi plānotas Izraēlas apmelošanas kampaņas rezultātā. «ASV un to sabiedrotajām ir jāaptur šī krāpšana,» viņš sacīja intervijā, kas ceturtdien publicēta arābu laikrakstā Sharq Al Awsat.