Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jauna lappuse Dānijas vēsturē - kas ir Helle Torninga-Šmita

Pirmo reizi Dānijas vēsturē par valsts premjerministri kļūs sieviete – dāņu sociāldemokrātu līdere Helle Torninga-Šmita. Nākošā Dānijas premjere ir dzimusi 1966. gadā Dānijas pilsētā Rodovrē, Kopenhāgenas universātes matemātikas un nacionālās ekonomikas pasniedzēja Holgera Torninga-Šmita un viņa dzīvesbiedrenes Grētas ģimenē.

Abi viņas ebreju izcelsmes vecāki aktīvi atbalstīja konservatīvus politiskos uzskatus, un viņu meitas piesliešanos sociāldemokrātiem, lai arī labējā spārna, atsevišķi dāņu plašsaziņas līdzekļi skaidro ar faktu, ka jaunā Dānijas premjere konservatīvismā vīlusies tādēļ, ka viņas vecāki izšķīrās, kas H. Torningai-Šmitei bija desmit gadu.

H. Torninga-Šmita ir studējusi politikas zinātni Kopenhāgenas universitātē, kā arī apguvusi Eiropas studijas elitārajā Eiropas koledžā Beļģijā. Tieši studiju Brūgē laikā, 1993. gadā, viņa arī iestājās Dānijas Sociāldemokrātiskajā partijā.

Šobrīd 44 gadus vecā H. Torninga-Šmita ir precējusies ar britu kreiso politiķi Stīvenu Kinoku (pēdējais ir četrus gadus jaunāks par sievu), un šajā laulībā dzimuši divi bērni. S. Kinoks šobrīd vada Pasaules ekonomikas foruma Eiropas un Centrālās Āzijas nodaļu.

Ar S. Kinoka vārdu saistās vairāki skandāli laikā, kad viņš 2000. gadu sākumā vadīja Britu Padomes pārstāvniecību Sanktpēterburgā. S. Kinoks tika aizturēts par braukšanu dzērumā, kā arī vēlāk izraidīts no valsts, bet pārstāvniecību varas iestādes beigās slēdza, apsūdzot tās vadību nodokļu krāpniecībā. Pats S. Kinoks visu notikušo, protams, dēvēja par provokāciju.

Interesanti, ka S. Kinoka vecāki ir Neils Kinoks – bijušais britu leiboristu līderis, bet vēlāk arī eirokomisārs no Lielbritānijas, savukārt māte Glensa Kinoka ir bijusī Lielbritānijas Eiropas lietu ministe. Arī ar nākošo vīru H. Torninga-Šmita iepazinās studiju laikā Eiropas koledžā, un, iespējams, ka pievienošanās sociāldemokrātiem saistīta tieši ar vīra un viņu vecāku politiskajiem uzskatiem.

Pēc studiju Beļgijā beigām topošā Dānijas premjere vispirms strādāja dāņu sociāldemokrātu frakcijas Eiropas Parlamentā birojā, tad arodbiedrībās, visu laiku virzoties uz augšu par partijas hierarhijas kāpnēm, līdz 1999. gadā pati tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, savukārt 2005. gadā kļuva par Dānijas parlamenta deputāti.

Tajā pašā 2005. gadā H. Torninga-Šmita arī kļuva par Sociāldemokrātu līderi. Tā kā partija parlamaneta vēlēšanās bija cietusi sakāvi, no amata atkāpās tās vadītājs Mogenss Luketofts, bet iekšējā balsojumā H. Torninga-Šmite, kura pārstāv sociāldemokrātu labējo spārnu, apsteidzo “kreiso” kandidātu Franku Jensenu. Posteni partijas priekšgalā viņa saglabāja arī pēc 2007. gada vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti uzlaboja savus rādītājus, taču nespēja atgriezties varas.

Tā dēvētais "sarkanais bloks" šo mērķi ir piepildījis 2011. gada vēlēšanās un līdz ar to H. Torninga-Šmita kā četru partiju apvienības lielākā spēka līdere ieņems Dānijas premjera krēslu. Vienīgā darvas karote šajā medus mucā varētu būt fakts, ka "sarkanā bloka" uzvaru nodrošināja nevis pašu sociāldemokrātu panākumi (šī partija pat zaudēja vienu vietu parlamentā, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām), bet viņu daudz kreisāko partneru atbalstītāju skaita pieaugums.

Jāpiebilst, ka galvenie H. Torningas-Šmitas politiskie postulāti ir Dānijas daudz lielāka integrācija apvienotajā Eiropā, daudzkārt iecietīgāka attieksme pret imigrantiem, ieskaitot  virkni iepriekšējās valdības pieņemto likumu atcelšanu, “zaļās” idejas un, protams, atbalsts Dānijai kā sociālai valstij, palielinot vienlaikus nodokļus un valsts izdevumus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits