Savā galīgajā ziņojumā Kongresam Kara pasūtījumu komisija atzīst, ka minētā summa varētu vēl pieaugt, jo, ASV palīdzības programmām sašaurinoties, ilgtermiņa izdevumi par jau uzbūvēto skolu, slimnīcu, ceļu un spēkstaciju uzturēšanu turpmāk gulsies uz Kabulas un Bagdādes pleciem.
Lielu daļu nelietderīgo izdevumu būtu bijis iespējams novērst, ja būtu bijusi labāka plānošana un agresīvāka uzraudzība, norāda komisija, iesakot valdības iestādēm pārskatīt pasūtījumu piešķiršanas kārtību karadarbības zonās.
Aģentūrai AP izdevies iegūt savā rīcībā 240 lapaspušu garā komisijas ziņojuma kopiju vēl pirms trešdien paredzētās tā publiskošanas.
Komisiju astoņu locekļu sastāvā Kongress izveidoja 2008.gadā, un tā noturējusi divus dučus sēžu, izvaicājot simtiem militārpersonu un civilo amatpersonu. Komisijas locekļi neskaitāmas reizes apmeklējuši arī Irāku un Afganistānu.
Komisijas aplēses liecina, ka Irākā un Afganistānā zaudēts vismaz 31 miljards dolāru, taču nelietderīgi izšķiestā summa varētu sasniegt pat 60 miljardus. Vienlaikus komisija norāda, ka tās vērtējums bijis "konservatīvs".
Kopumā līdz 2011.budžeta gada beigām ASV militāro operāciju atbalstam veikto pasūtījumu kopsumma sasniegs 206 miljardus dolāru, un tādējādi nelietderīgi izšķiesto līdzekļu daudzums sasniedz desmit līdz 20% no kopējās summas. Savukārt korupcijas dēļ zaudēto līdzekļu apjoms sasniedz piecus līdz deviņus procentus no kopējās summas, savā ziņojumā norāda komisija.
Kā piemēru nelietderīgiem tēriņiem komisija min Afganistānas lauksaimniecības attīstības programmu, kam atvēlēti 360 miljoni dolāru. Programmas ietvaros tika dalīti sertifikāti kviešu sēklu un mākslīgā mēslojuma iegādei.
"Maksājot zemkopjiem par to, ko viņi ieraduši darīt brīvprātīgi, tika iznīcināta vietējā iniciatīva un projekta preces tika novirzītas atkalpārdošanai Pakistānā," norāda komisija.
Ziņojuma autori arī norāda, ka otrs lielākais talibu nemiernieku finansēšanas avots aiz narkotiku tirdzniecības esot līdzekļi, kas nopludināti no ASV finansētajām celtniecības un transporta infrastruktūras programmām.
Parasti zaudējumi rodas, kad afgāņu apakšuzņēmēji pakļaujas nemiernieku un vietējo bruņoto grupējumu draudiem un sāk maksāt tiem par aizsardzību.
Tomēr ziņojumā nav minēta konkrēta summa, kas būtu nonākusi nemiernieku rokās.
Tajā pašā laikā, atsaucoties uz ASV militārajām iestādēm Kabulā, aģentūra AP šomēnes jau vēstīja, ka nemiernieku un noziedznieku grupējumu rokās nonākuši 360 miljoni no ASV nodokļu maksātāju naudas.
Kā norāda komisija, pastāv risks, ka izšķiesto līdzekļu apjoms vēl vairāk pieaugs pēc tam, kad ASV spēki aizies no Irākas un Afganistānas, atstājot bez uzraudzības gan infrastruktūru, gan jauno režīmu drošības spēkus, kas izveidoti galvenokārt izmantojot ASV finansējumu. Ja Irākas un Afganistānas valdības nevarēs segt to uzturēšanai nepieciešamos izdevumus, var izrādīties, ka līdzšinējās investīcijas tiek palaistas vējā.
Komisija norāda, ka 2010.gada sākumā Irākā un Afganistānā esošo ASV Aizsardzības ministrijas un Starptautiskās attīstības pārvaldes nolīgto darbuzņēmēju personāla skaits pārsniedza abās valstīs esošā militārā kontingenta un federālo iestāžu personāla kopskaitu un sastādīja 262 000 cilvēku.
Komisija norāda, ka tādējādi veidojusies "neveselīgi pārlieka paļāvība" uz privāto sektoru, jo darbuzņēmēji bieži pilda funkcijas, kuras saskaņā ar ASV likumiem jāpilda valdības pārstāvjiem.
Piemēram valdības iestādes bieži nolīgst darbuzņēmējus, kuriem jāvērtē citi valdības nolīgtie darbuzņēmēji. Tas var radīt nopietnus interešu konfliktus, uzsver ziņojuma autori, piebilstot, ka pārlieka paļāvība uz darbuzņēmējiem liedz valdībai veikt atbilstošu to uzraudzību.
Pārliekā paļaušanās uz darbuzņēmējiem liedz novērtēt arī patiesos dzīvā spēka zaudējumus, jo gan ASV valdība, gan mediji veic ļoti nepilnīgu bojāgājušo privāto uzņēmumu darbinieku uzskaiti, norāda komisija.
Laikā no 2001.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam darbuzņēmēji ziņojuši par 2429 saviem darbiniekiem, kas gājuši bojā Irākā un Afganistānā. Tajā pašā laika periodā abās valstīs kritusi 6131 ASV militārpersona.