Tomēr šogad Baltkrievija pirmo reizi piedzīvoja kaut ko, kas atgādina priekšvēlēšanu kampaņu, kad izpausties varēja visi prezidenta amata kandidāti, nebaidoties, ka A. Lukašenko viņus varētu apklusināt, izmantojot valsts kontrolētos medijus un drošības spēkus.
Aktuālais jautājums ir, kas notiks ar Baltkrieviju pēc vēlēšanām. A. Lukašenko miglainie izteikumi liecina, ka valsts politiskais kurss varētu mainīties. Tikai nav ne jausmas, kāds tas varētu būt, jo A. Lukašenko turpina kritizēt Rietumus, bet pēdējos mēnešos gan vārdiem karojis ar agrāko lieldraugu Maskavu, gan draudzējies ar to.
Pirmoreiz debates
Politikas vērotāju vairākums domā, ka 2010. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu kampaņa veicinājusi pilsoniskās sabiedrības veidošanos vairāk nekā iepriekšējās priekšvēlēšanu kampaņas - notikušas kopš 1994. gada, kad A. Lukašenko pirmo reizi uzvarēja cīņā par prezidenta krēslu, - kopā ņemot.
Pirmo reizi A. Lukašenko 16 valdīšanas gados ne tikai Batjka, bet arī viņa konkurenti varēja brīvi un atklāti aģitēt, dažiem uz saviem priekšvēlēšanu pasākumiem izdevās savākt vairākus tūkstošus interesentu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šos pasākumus vardarbīgi nepārtrauca miliči ar stekiem.
Valsts televīzija pirmo reizi rīkoja kandidātu debates, kurās A. Lukašenko nepiedalījās. Pārējie deviņi kandidāti gan tās vairāk izmantojuši prezidenta kritizēšanai, nevis savstarpējām diskusijām. Televīzija katram kandidātam sniedza privilēģiju, kāda līdz šim bija tikai prezidentam, - bezmaksas ētera stundu.
Pirmo reizi kopš 1994. gada starptautiskie vēlēšanu novērotāji varēs piedalīties balsu skaitīšanā. Tomēr bez viņu klātbūtnes skaitīs aptuveni 40% balsu, kas tiks nodotas iepriekšējā balsošanā, vēsta Reuters. Tas liek prognozēt, ka arī šoreiz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misija vēlēšanas Baltkrievijā neatzīs par brīvām un godīgām.
Aptauju neuzticamības dēļ nav zināms, cik patiesībā liels ir baltkrievu atbalsts A. Lukašenko, tomēr analītiķi domā, ka arī bez manipulācijām balsu skaitīšanā vadonis vēlēšanās uzvarētu, tomēr godīgas vēlēšanas viņam nebūtu izdevīgas. «A. Lukašenko pilnīgi noteikti uzvarētu vēlēšanās, ja tās būtu brīvas un atklātas,» uzskata Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta direktors Vitālijs Silickis. «Bet viņš nevar atļauties brīvu un godīgu vēlēšanu institūciju, jo kādreiz tajās būs jāzaudē.»
Opozīcija paziņojusi, ka pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas svētdienas vakarā Oktobra laukumā Minskas centrā savāksies tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Varas iestādes tam ir sagatavojušās, jo ceturtdien pienākusi informācija, ka galvaspilsētā manīti ūdensmetēji, bruņutransportieri un kravas automašīnas ar karavīriem, ziņo NEWSru.
Uz kuru pusi ies?
«Noteikti būs politiskas izmaiņas, bet ne varas maiņa Baltkrievijā,» pagājušajā nedēļā, viesojoties Maskavā, žurnālistiem paziņoja A. Lukašenko. Tomēr nav skaidrs, kāda būs Minskas jaunā politika. Te izšķiroša nozīme var būt valsts ekonomikai, kas piedzīvo sliktus laikus.
Tieši laikā būtu Eiropas Savienības (ES) piedāvātā finanšu palīdzība triju miljardu eiro (2,1 miljards latu) apmērā, ja prezidenta vēlēšanas būs demokrātiskas. ES pēdējos gados mīkstinājusi sankcijas pret Minsku, cerot, ka tā uzlabos cilvēktiesību stāvokli.
Baltkrievijas tuvināšanās Rietumiem nav pa prātam Krievijai, kas atklāti konfliktējusi ar A. Lukašenko un var izmantot savus energoresursus, no kuriem Baltkrievija ir atkarīga, lai tās ekonomiskās problēmas padziļinātu.