Ja Izraēlas premjers Ehuds Olmerts nebūtu valsts vadītājs tik karstā reģionā, viņa nepatikšanas, iespējams, nebūtu tik pamanāmas. Tā kā no viņa zināmā mērā ir atkarīgas izraēliešu traģiskās attiecības ar palestīniešiem, viņa pēdējie skandāli ir pamanīti arī plašākajā pasaulē.
Pat Izraēlā vairs necieš
Pērn policija paziņoja, ka iztaujā Olmertu par korupciju saistībā ar iespējamu politiskas ietekmes izmantošanu biznesa nolūkos laikā, kad viņš bija Jeruzālemes mēra un kādā no ministra amatiem — savā politiskajā karjerā viņš ir bijis minoritāšu, veselības, komunikāciju, tirdzniecības un rūpniecības un finanšu ministrs.
Šogad Moriss Talanskis, amerikāņu miljonārs un pazīstams politisko kampaņu finansētājs ASV, apgalvoja, ka 14 gadu viņš aploksnēs ir devis Olmertam, vispirms kā Jeruzālemes mēram, pēc tam kā valdības ministram apmēram 150 000 ASV dolāru čekos, naudā un Olmerta rēķinu samaksā. Talanskis stāsta, ka lielākā daļa naudas bija domāta politisko kampaņu finansēšanai, taču vismaz 40 000 aizdoti Olmertam, un šī nauda nekad nav atmaksāta. Lai arī policija apgalvo, ka Olmerts Talanskim pretim sniedza politiskus labumus, pierādīt kukuļņemšanu būs grūtāk, jo nav skaidri zināms, kā tad viņš atmaksājis, norāda žurnāls The Economist. Visticamāk, varētu būt apsūdzība par izvairīšanos no nodokļiem. Katrā ziņā runas par biznesa klases lidojumiem, dārgām dāvanām un ekskluzīvām viesnīcām iznīcina Olmerta reputācijas paliekas.
Pat pie visai zemiem politiķu morālajiem standartiem pieradušajā un skandālos nogurdinātajā Izraēlā vairs nesagaidīt, ka policijas izmeklētāji ap premjeru staigās uz pirkstgaliem. Tas ir pierādījums, cik zemu Olmerts ir kritis sabiedrības acīs, norāda žurnāls Time. Izmeklētāji atklāti vēsta — ja Olmerts būtu parasts pilsonis un ne augstākā ievēlētā persona valstī, viņš jau būtu arestēts.
Premjers saka — viņš ir nevainīgs "policijas kampaņas" upuris. Taču pēc Olmerta pratināšanas jūlija pirmajā pusē izmeklētāji paziņoja, ka Olmerts tiek turēts aizdomās par "nopietnu krāpšanos un citiem pārkāpumiem". Viņš, cita starpā, tika pratināts par tādiem nesmukumiem kā iespējama dubultu rēķinu piesūtīšana labdarības organizācijām par viņa ārzemju braucieniem laikā, kad viņš bija Jeruzālemes mērs un tirdzniecības un rūpniecības ministrs. Holokausta muzejs Yad Vashem, kā arī labdarības organizācijas, kas palīdz fiziski un garīgi slimiem bērniem, bija starp institūcijām, kurām Olmerts it kā dubulti piesūtīja rēķinus, norāda žurnāls Time. Izmeklētāji apsūdz Olmertu par pārpalikuma ieskaitīšanu savā privātajā kontā un tā tērēšanu ģimenes brīvdienās.
Premjera birojs apsūdzības noliedz un apgalvo, ka Olmerts maksāja par saviem privātajiem braucieniem ar punktiem, ko nopelnīja par biežu lidošanu. Viņi apsūdz policiju par "negodīgu mēģinājumu radīt drāmu". Kaut arī Olmerts policijas apgalvojumus noliedz, viņš uzsver, ka apsūdzības gadījumā atkāpsies. Daudziem izraēliešiem, kas ir pārguruši no mēnešiem ilgā skandāla, to gribētos redzēt ātrāk, un daudzi to gaidīja jau pērn, kad viņš tika apsūdzēts par korupciju. Viņuprāt, Olmerts ir pārāk sapiņķerējies sevis paša aizstāvībā, lai spētu vadīt valsti vai noslēgt mieru ar palestīniešiem.
Pirmais civilais
Olmerts pašreizējā amatā tika kā pagaidu premjers, kad Arils Šarons 2006.gadā nonāca komā. Šarona laikā Olmerts tika uzskatīts par viņa labo roku. Viņš bija aktīvs valdības politikas atbalstītājs un Šarona svarīgākais sabiedrotais. Kad 2005.gada rudenī Šarons paziņoja par Likud partijas pamešanu un jaunas partijas Kadima veidošanu, Olmerts bija viens no pirmajiem, kas tajā iestājās. Olmerta iecelšana par premjeru bija novirze no normas, jo izraēliešu vadītāji tradicionāli ir bijuši militārpersonas. Taču Olmerta Ministru kabinetā vairākums ministru ir civilie. Pats Olmerts ir dienējis tikai kā armijas reportieris un dabūjis savu virsnieka rangu kā rezervists.
Olmerta tēvs Mordehajs, izraēliešu kolonistu pionieris, uzauga Harbinas pilsētā Ķīnā, kur arī daudzi latvieši nokļuva Pirmā pasaules kara laika jukās. Olmerts saka — viņa tēvs nekad neaizmirsa Harbinu pēc pārcelšanās uz Palestīnu 1933.gadā. "Kad viņš 88 gadu vecumā nomira, viņa pēdējie vārdi bija ķīniski," atceras Olmerts. Olmerta sieva Aliza ir romānu un lugu rakstniece, kā arī māksliniece. Baumo, ka viņa ir izraēliešu kreisās organizācijas Sievietes melnā dibinātāja. Pārim ir četri pašu bērni un viena adoptēta meita.
Sabiedriskās domas aptaujas norāda — ja Olmerts, skandāla sasmērēts, turpinās turēties Kadima vadībā, partija sabruks un līdz ar sevi atvarā ieraus arī koalīciju. Taču Olmerts spirinās pretim. Korupcijas lietā viņa vaina nav skaidri pierādāma, savukārt par citām naudas nebūšanām Olmerta advokāti vainu uzveļ citiem.
(Bez)cerīgā diplomātija
Mēģinot glābt reputāciju, Olmerts pēdējā laikā ir spēris manāmus diplomātiskus soļus. Olmerts ir sācis tiešas sarunas ar Mahmūdu Abāsu, palestīniešu pašpārvaldes prezidentu un netiešas miera sarunas ar Sīrijas valsts pārstāvjiem, kaut arī izraēlieši agrāk ir vairījušies no sarunām ar Sīriju un palestīniešiem vienlaikus. Tiesa, daži analītiķi uzskata, ka ne vien sarunām ar sīriešiem, bet arī ar Abāsu izredzes nav spīdošas, jo līdz šim nav panākts manāms progress. Turklāt gan Olmerts, gan Abāss šķiet pārāk vāji savam amatam, lai spētu nonākt līdz kompromisiem, kas nepieciešami līgumam.
Pēdējo mēnešu laikā Olmerts arī ir risinājis netiešas pamiera sarunas ar radikālo Hamas, kas kontrolē Gazas sektoru. Viņam izdevās panākt neseno Izraēlā apcietinājumā turēto libāniešu Hizbullah kaujinieku apmaiņu pret divu izraēliešu karavīru līķiem. Tā kā Hizbullah darījuma laiks sakrita ar laiku, kad Talanskis nāca klajā ar paziņojumiem par Olmertam doto naudu, dažiem izraēliešiem radās aizdomas, ka Talanska apgalvojumi bija provokācija. Nākamais Olmerta kārtotais darījums varētu būt ar Hamas — samainīt Giladu Šalitu, karavīru, ko radikālā palestīniešu organizācija divus gadus ir turējusi gūstā Gazas sektorā, pret vairākiem simtiem palestīniešu cietumnieku.
Tikmēr pati Izraēlas politiskā sistēma netiek vērtēta kā labvēlīga ātra miera panākšanai ar palestīniešiem. Izraēlā parlamentā var iekļūt pat niecīgākie un radikālākie spēki, kā, piemēram, kolonisti, turot savu šauro interešu ķīlā visu pārējo sabiedrību.
Korupcijas skandāls, sabiedrības kritika un spiediens no pazudušo karavīru ģimenēm lika Darba partijai, Olmerta koalīcijas partnerim, izvirzīt ultimātu — vai nu premjers izsludina priekšlaikus parlamentārās vēlēšanas, vai nu līdz 25.septembrim Kadima partija sarīko premjera vēlēšanas. Olmerts izvēlējās pēdējo un ir apsolījis no amata atkāpties, ja viņa partija izvēlēsies citu premjera kandidātu. Ja viņš gūs vēlēšanās panākumus — viņš var cerēt tikt galā ar saviem sāncenšiem.