Projektu prezidents Donalds Tramps noteicis par augstāko prioritāti un tā finansēšana būs jāapstiprina Kongresam. 28 miljardi dolāru aptver 2021.-2025.gadu budžetus.
Telefonkonferencē ar žurnālistiem par misiju Artemis (Artemīda) astronautu nogādāšanai uz Mēness NASA direktors Džims Braidenstains norādīja, ka bieži lielākais drauds NASA darbam ir "politiskie riski", it īpaši pirms svarīgām vēlēšanām.
Prezidents Baraks Obama atcēla plānus par pilotējamu misiju uz Marsu pēc tam, kad viņa priekšgājējs Džordžs Bušs projektam bija iztērējis miljardiem dolāru.
Ja Kongress līdz Ziemassvētkiem apstiprinās projekta pirmo finansējuma daļu 3,2 miljardu dolāru apmērā, "mēs joprojām būsim uz ceļa, lai veiktu nosēšanos uz Mēness 2024.gadā," sacīja Braidenstains.
"Lai būtu skaidrības - mēs dosimies uz Dienvidpolu," paziņoja Braidenstains, izslēdzot Apollo nolaišanās vietas uz Mēness ekvatora laikā starp 1969. un 1972.gadu.
Par Mēness nosēšanās aparāta būvi konkurē trīs dažādi projekti - Amazon dibinātāja Džefa Bezosa kompānija Blue Origin sadarbībā ar Lockheed Martin, Northrop Grumman un Draper, kā arī Īlona Maska kompānija SpaceX un firma Dynetics.
Nosēšanās aparāts pēc atvienošanās no kosmosa kuģa Orion nogādās uz Mēness divus astronautus, no kuriem viena būs sieviete.
Pirmais lidojums Artemis I paredzēts 2021.gada novembrī un tas būs bezpilota - jaunā milzīgā raķete SLS, kas pašlaik atrodas izmēģinājuma fāzē, pacelsies pirmo reizi ar kosmosa kuģi Orion.
Artemis II misijā 2023.gadā astronauti apriņķos Mēnesi, taču nenosēdīsies uz tā.
Visbeidzot Artemis III nogādās astronautus uz Mēness, kuri uz tā paliks aptuveni nedēļu.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pagājušā gada martā uzdeva NASA līdz 2024.gadam nogādāt cilvēkus uz Mēness, paātrinot plānus Mēness kolonizācijai, lai to eventuāli varētu izmantot misijām uz Marsu.
Pēdējais cilvēks, kas staigāja pa Mēnesi, bija amerikāņu astronauts Jūdžīns Sernans 1972.gada decembrī misijas Apollo 17 ietvaros.