Kā ziņots, svētdien notikušajā referendumā pret ES ieceri pārdalīt pa citām dalībvalstīm tos patvēruma meklētājus, kas nelegāli ieradušies Grieķijā un Itālijā, nobalsoja 98% to ungāru, kas devās pie balsošanas urnām.
Taču vēlētāju zemās aktivitātes dēļ referendumu nevar uzskatīt par notikušu. Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei balsstiesīgo, taču vēlēšanu iecirkņos ieradās tikai 43% balsstiesīgo ungāru.
Tomēr, uzrunājot parlamentu, Orbāns norādīja, ka referendums esot savu mērķi sasniedzis, jo pret patvēruma meklētāju kvotām balsojuši vairāk ungāru nekā 2003.gada referendumā par iestāšanos ES.
Orbāns arī uzsvēra, ka viņa valdības imigrācijas politikai atbalstu pauduši par miljonu vairāk vēlētāju nekā tie, kas 2014.gada vēlēšanās balsoja par Orbāna vadīto konservatīvo partiju Fidesz.
"Šis lēmums, šis atbalsts uzliek man pienākumu rīkoties," spītējot opozīcijas deputātu svilpieniem, uzsvēra premjers.
"Fidesz un Kristīgi demokrātiskā partija uzskata, ka piemērots, godīgs un nepieciešams solis ir piešķirt tautas gribai tiesisku svaru. (..) Tāpēc es iniciēju konstitūcijas grozījumus," paziņoja Orbāns, sīkākus paskaidrojumus par grozījumu raksturu nesniedzot.
Tikmēr Eiropas Komisija paziņojusi, ka pieņēmusi zināšanai Ungārijas referenduma rezultātus, taču lemt, ko ar tiem iesākt, esot Budapeštas darīšana.