Analītikas kompānijas McKinsey & Co pētījums liecina, ka kopējā parāda līmenis 47 pasaules vadošajās ekonomikās kopš 2007. gada pieaudzis par 57 triljoniem ASV dolāru līdz 199 triljoniem USD jeb par 40% (dati apkopoti uz pagājuša gada pirmā pusgada beigām)! Jāpiebilst, ka kopš 2000. gada kopējais pasaules parāda līmenis ir palielinājies gandrīz par 130%. McKinsey savā pētījumā arī secina, ka neesot liela pamata domāt, ka pasaules kopējā parāda pieauguma trajektorija saskatāmā periodā varētu mainīties.
Visstraujāk par 25 triljoniem USD jeb 75,8% pieaugušas kopējās valdību parādsaistības. Tiesa gan, ļoti strauji - par 18 triljoniem USD līdz 56 triljoniem USD jeb gandrīz 50% - palielinājušās korporatīvās parādsaistības. Tāpat par 21,2% līdz 40 triljoniem USD augušas mājsaimniecību parādsaistības un par 21,6% līdz 45 triljoniem USD palielinājušās pasaules kopējās finanšu sektora parādsaistības.
Interesanti arī tas, ka McKinsey secina - kopējais parāda līmenis kļuvis pārāk liels, lai to atrisinātu ar kādu taupības politiku, vai šis parāda līmenis varētu īpaši mazināties straujākas ekonomikas izaugsmes rezultātā (ja ekonomika aug, tad, piemēram, sarūk kopējā parāda pret IKP attiecība – citiem vārdiem sakot – ja tev ir vairāk naudas, tad iepriekšējos lielos parādus atdot ir vieglāk, protams, ja nav vēl jaunu parādu).
Tiek norādīts, ka, piemēram, valdībām, vajadzētu apsvērt aktīvu pārdošanu vai parāda restrukturizēšanu (cietiem vārdiem sakot, norakstīšanu). Piemēram, varētu tikt norakstīts tas parāds, ko centrālās bankas uzpirkušas savu kvantitatīvo mīkstināšanas programmu ietvaros. Jāatgādina, ka klasiskas kvantitatīvas mīkstināšanās (jeb likviditātes drukāšanas) ietvaros centrālā banka no valsts komercbankām izpērk parādzīmes vai kādus citus aktīvus (vienu vārdu sakot – parādu) ar domu, ka finanšu iestādes nu pēkšņi iegūtos brīvos līdzekļus izsniegs kredītos, kas savukārt palīdzēs augt ekonomikai.
Pieejamie dati arī apliecina, ka būtu vērts padomāt par Ķīnas ekonomikas stabilitāti. Šīs valsts kopējo pāradu apjoms kopš 2007. gada četrkāršojies un sasniedzis 28 miljardu ASV dolāru atzīmi. Līdz ar nekustamā īpašumu bumu un ēnu banku sektora aizdevumiem sevišķi strauji auguši Ķīnas nefinanšu sektora parāda apjomi.
Visa kopējā Ķīnas parāda (vadības, finanšu kompāniju, uzņēmumu un mājsaimniecību saistības) pret valsts IKP apjoms 2014. gada vidū sasniedzis 282% atzīmi, kas ir vairāk nekā ASV (269% no IKP) un Vācijai (258% no IKP).
Dati liecina, ka lielas kopējā parāda pret valsts IKP attiecībā ir arī Dienvidkorejā – 286%, Austrālijā – 274% un Kanādā – 247%. Kopumā tas gan ir pat mazāk par kopējo pētījumā apskatīto valstu kopējā parāda pret ekonomikas apjomu attiecību, kas 2014. gada vidū gozējās pie 286% atzīmes.
Visu rakstu Pasaule līdz ausīm parādos variet lasīt piektdienas, 6. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!