Pāvests varētu pasteidzināt konklāva sasaukšanu

Ceru, ka ieveelees paavestu no Aafrikas vai Dienvidamerikas. Citaadi paar Eiropas paavestu turpinaas gaazties rietumu geju kritika - kad tad nu beidzot vinjiem atljaus preceeties bazniicaa (jo tas tachu izskataas tik feini, miilji, cukurdupsiigi).

Kopš rietumu sabiedrībā masveidā atteikusies no kristietības, krītas gan demogrāfiskie rādītāji, gan morāle, gan arī ekonomika.. Arī Latvijā, kamēr valdības gadu mijā bluķus velk ap Ministru kabinetu - kļūst arvien sliktāk.. Vai pienācis laiks kolektīvai grēku nožēlai un to izpirkšanai? Atmodas laikā lūzums sākas ar kādu filmu - kura beidzās ar tekstu - "priekš kam vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz Dievnamu"? To vajadzētu uzprasīt mums pašiem sev.. kurp ved mūsu un mūsu valsts ceļš..? (cits domā - uz banku, cits deklarē, ka uz ES, cits grib uz austrumiem, cits uz rietumiem, cits vēlas atgriezties 1500 gadu vecā pagātnē, cits dodas pie dziednieka, vai zīlnieka, vai bēg uz Indiju, vai darbā uz Īriju... - kā tai pasakā par eņģeļi: - pašam būtiskākajam cilvēki paiet garām.. mīlestībai (Dieva un cilvēku)

Daudzi pāvesti atradās sava laikmeta domas avangardā: Gregors Lielais - iedibināja Baznīcas liturģisko dziedājumu tradīciju - no šejienes cēlusies Rietumeiropas klasiskā mūzika ;Gregors VII - reformēja baznīcas dzīvi un aicināja lajus palīgā, lai tie sekotu savu baznīcu garīgajai dzīvei un aktīvi tajā iekļautos- sekoja viduslaiku 11 - 13. gs. neredzēts uzplaukums, kad no klosteriem sāka attīstīties mākslas stils - romānika, progresīvas lauksaimniecība metodes, no klosteriem izplatījās laika skaitīšanas un racionālas stingras dienas kārtības tradīcija; Pāvests Silvestrs, kurš bija arī matemātiķis un zinātnieks, ieviesa arābu ciparus, Gregors XIII - ieviesa jaunu kalendāru - gregorisko, ko lietajam arī tagad - turklāt tas tika izstrādāts aprēķinos balstoties uz Kopernika heliocentrisko teoriju (kas tobrīd bija vadošo zinātnieku apšaubīta); un vairāki citi pāvesti: Jānis XXIII sasauca II Vatikāna koncilu, kas sāka dialogu ar citām ticībām; Jānis Pāvils II sekmēja PSRS sabrukumu un kritizēja gan komunismu, gan kapitālismu utt. Arī Benedikts XVI ir bijis ar mugurkaulu - konsekventi nostājoties pret liberālisma morālo relatīvismu, visatļautību un patvaļu,vienlaikus - atvērts jauninājumiem un REĀLISTS. lai nu konklāvam izdodas ievēlēt tikpat stingru un krietnu kristieti!