Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

Pētījums: Globālā sasilšana padara okeānus slimākus

Globālā sasilšana padara pasaules okeānus slimākus nekā jebkad agrāk, izplatot slimības starp dzīvniekiem un cilvēkiem un apdraudot pārtikas nodrošinājumu uz visas planētas, liecina globāls zinātnieku pētījums.

Pētījums Explaining Ocean Warming (Izskaidrojot okeānu sasilšanu), kuru veikuši 80 zinātnieki no 12 valstīm, tika prezentēts pirmdien Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Pasaules dabas aizsardzības kongresā Havaju salās.

"Mēs visi zinām, ka okeāni uztur šo planētu. Mēs visi zinām, ka okeāni nodrošina mums katru otro elpas vilcienu. Tomēr mēs padarām okeānus slimus," reportieriem kongresā sacīja IUCN ģenerāldirektors Ingers Andersens.

Pasaules ūdeņi kopš septiņdesmitajiem gadiem ir absorbējuši vairāk nekā 93% no klimata izmaiņu radītās pastiprinātās sakaršanas, ierobežojot uz sauszemes jūtamo karstumu, bet pamatīgi mainot dzīves ritmu okeānos, sacīja viens no vadošajiem pētījuma autoriem Dens Lafolijs.

"Okeāns ir piesedzis mūs, un sekas tam ir pavisam smagas," sacīja Lafolijs, kurš ir IUCN Pasaules aizsargāto zonu komisijas priekšsēdētāja vietnieks jūras lietās.

Pētījumā tika iekļautas visas lielās jūras ekosistēmas, kas ietver visu no mikrobiem līdz vaļiem, dziļos okeānu ūdeņus ieskaitot.

Tajā konstatēts, ka kustība jūras vidē notiek no pusotras līdz piecām reizēm straujāk nekā uz sauszemes, un globālās sasilšanas dēļ okeānos mainās gadalaiki.

Augstākas temperatūras var mainīt bruņurupuču dzimumu samēru, jo mātītēm ir lielāka tendence piedzimt augstākā ūdens temperatūrā.

Karstums arī nozīmē mikrobu dominēšanu lielākos okeānu rajonos.

Pētījumā arī ir pierādījumi, ka okeānu sasilšana "izraisa pastiprinātu saslimšanu augu un dzīvnieku populācijās".

Tādi patogēni kā holeru pārnēsājošas baktērijas un toksiskas aļģu ziedēšanas vieglāk izplatās siltā ūdenī un var tieši ietekmēt cilvēku veselību.

Okeānu sasilšanas dēļ bezprecedenta ātrumā iznīkst koraļļu rifi, līdz ar to izzūd zināmu sugu zivju dabiskā vide, un tas savukārt ietekmē pārtikas nodrošinājumu.

Ir gaidāms, ka Dienvidaustrumāzijā jūras zivju nozvejas apjomi līdz 2050.gadam saruks par 10-30% salīdzinājumā ar 1970.-2000.gadu, mainoties zivju sugu sadalījumam, teikts pētījumā.

Tajā uzsvērta nepieciešamība strauji rīkoties, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un vairāk izmantojot atjaunīgās enerģijas resursus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits