Par likumprojektu nobalsoja 118 deputāti, 40 bija pret, viens atturējās, bet 40 balsojumā nepiedalījās. Konstitūcijā turpmāk būs noteikts, ka Somiju Eiropas Savienībā (ES) pārstāv premjerministrs, tādējādi mazinot prezidenta ietekmi valsts ārpolitikā.
Likumdevēju atbalstītais likumprojekts arī nosaka, ka valdības un parlamenta nesaskaņās galavārds piederēs parlamentam.
Pašreizējā prezidente Tarja Halonena, kuras pilnvaru termiņš beigsies nākamā gada sākumā un kura vairs nevarēs pretendēt uz šo amatu, pret izmaiņām noskaņota kritiski. "Rosinātajām izmaiņām varētu būt negatīva ietekme uz Somijas ārpolitikas pastāvīgumu un ilgtspējību. Prezidenta pilnvaru ierobežojumi palielinās valdības, nevis parlamenta pilnvaras," maijā izteicās Halonena. Prezidenta vēlēšanas Somijā notiks nākamā gada 22.janvārī.
Kā skaidro politikas analītiķis Tuomo Martikainens, viens no galvenajiem tematiem priekšvēlēšanu kampaņā ir ekonomiskā krīze ES. "Interesanti, protams, ka vadošie prezidenta amata kandidāti uzstāj, ka prezidentam jābūt vērā ņemamām pilnvarām politikas veidošanas procesā un jo īpaši ES jautājumos," norāda eksperts. "Manuprāt, šis likums izraisīs nopietnas nesaskaņas Somijas politikā, ja tas, kurš kļūs par prezidentu, vēlēsies aktīvi ķerties pie darba."
Saskaņā ar jaunajiem pamatlikuma grozījumiem Somijas konstitūcijā pirmo reizi tiks tieši atzīta valsts dalība ES.
Deputātu apstiprinātās izmaiņas stiprina arī tiešo demokrātiju Somijā, ieviešot pilsoņu iniciatīvu. Turpmāk, lai parlamentā iesniegtu likuma ierosinājumu, būs nepieciešami 50 000 parakstu.