Tūkstoš gadu gaidīta tikšanās Havanā

Romas papa tiksies ar Xrenļa popu lai vienotos par tālāku opija tirgus sadali tautai un jaunām cenām tirgū un krīzi ar sātana zupu no pazemes. (Ļeņins)

"Diena" jus rakstiet mulkibas par tukstosu gadiem. 1054. gada Krievija neeksisteja. Krievija saka eksistet 1724. gada, kad Maskavas cars Peteris I. (Lielais) sevi kroneja Peterburga otreiz jav par Krievijas imperatoru. Tatad patriarham Kirillam nav nekadas tiesibas tikties ar Romas pavestu un tapec abi biskapi tikas Kuba un ne Roma vai Maskava un pat ne Eiropa.

krievijas teroristu armija lv infotelpaa koordineti izplata zverigu pornografiju,?ikvienam paliek slikta dusha no shiem rus mafijas prniem,pie kuru neintralizeshanas NATO karaviriem bus ipashi japiestrada? http://financenet.tvnet.lv/nozares/595860-latvijas_gaze_lugs_prezidentu_neizsludinat_grozijumus_energetikas_likuma

Guņģejs lielīsies papam par savām piepūšajām baznīcām, ko var desantēt ar visiem lecamširmjiem un pareizās ticības popiem jaunatbrīvotajās teritorijās un musļiku aizmugurē nest vispareizo garīgo gaismu un Iisusa vārdu pēc patiesības izslāpušajiem neticīgajiem un boga noliedzējiem. Fakts.

Tiešraide no Havannas - plkst. 21 pēc LV laika https://www.youtube.com/watch?v=TzCNmACC6OY

Ienākot Rīgā vācu karaspēkam, arī nacistiskās Vācijas vara metropolītam Augustīnam neļāva pildīt metropolīta pienākumus un vēlāk pat aizliedza noturēt dievkalpojumus, bet nozīmēja par Pareizticīgās baznīcas pārvaldnieku Austrumzemē (Ostland), t. i., Baltijas provincēs (Baltijā, Pleskavas, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā) un daļā Baltkrievijas arhibīskapu Sergiju (Voskresenski). Tas, kā noprotams, tika darīts Hitlera pusē zem bijušas Krievijas impērijas TREE COLOR un Andrejeva karogiem karojošo krievu monarhistu ("vlasoviešu") interesēs. Viņš dabūja atļauju šajās hitleriešu iekarotajās valstīs norīkot misijā pareizticīgo mācītājus, kas veica milzīgu darbu: atjaunoja baznīcas, kristīja bērnus (tika nokristīti aptuveno 50 tūkstoši bērnu), noturēja dievkalpojumus un aizlūgumus, pieņēma grēksūdzes, organizēja baznīcas skolas. 1943. gada 28. februārī iesvētīja jauno bīskapu Jāni (Garklāvu) par Rīgas un Latvijas bīskapu. Viņš nodibināja iekšēju baznīcas organizāciju “Iekšmisija”. Tās uzdevums bija noturēt dievkalpojumus karagūstekņu nometnēs un no vācu okupētās teritorijas nākušo civilbēgļu un pārvietoto personu koncentrācijas nometnēs un sniegt palīdzību, ciktāl to atļāva vietējā vara. Misija organizēja arī to bāreņu uzņemšanu ģimenēs, kuru vecāki atradās koncentrācijas nometnēs. Eksarhu metropolītu Sergiju nogalināja sarkanie partizāņi Kauņas tuvumā 1944. gada aprīlī. Viņa izvadīšana notika no Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles. Tagadējā LPB neapsver iespēju viņu kanonizēt svēto mocekļu kārtā... Ja runājam par mūsdienām, tad Latvijai apkaunojoša bija eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīcība, 2006. gadā uzaicinot uz mūsu zemi čekistu "patriarhu" Ridigeru (Aleksiju II) un apbalvojot viņu ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vaira savukārt no Maskavas "patriarha" rokām saņēma Kijevas kņazienes Olgas ordeni. Šo eksprezidentes izkalpošanos Moskaļu čekistu priekšā aizēno vēl tikai cits Latvijas apkaunojums - senas Azeles (Abrenes) uzdāvināšana Krievijai "uz mūžīgiem laikiem", par to pretī saņemot Putina "galanto pateicību" - "nosprāguša ēzeļa ausis"...

ēc padomju okupācijas Latvijas autonomā pareizticīgā baznīca tika likvidēta un metropolītam Augustīnam tika atņemts goda nosaukums un vara. Reliģiju enciklopēdijā rakstīts, ka tas noticis ar "ar Maskavas patriarhāta 1941. gada 27. februāra lēmumu", un te rodas jautājums - kā tas varēja notikt, ja tajā laikā šāds "Maskavas patriarhāts" nemaz neeksistēja ne de jure, ne de facto? Šo mīklu laikam nekad neatminēsim... Kā var noprast, NKVD (pēcāk ar nosaukumu KGB un tagad FSB) pildīja "Maskavas patriarhāta" funkcijas arī pirms tā sauktajām "patriarha vēlēšanām" čekistu viltus "sinodē"... Neliela piebilde - Ukrainā 1946. gadā NKVD Staļina uzdevumā organizēja arī UGKB viltus "sinodi", kas uniātus "pievienoja" Maskavas "patriarhātam". Šonedēļ publicēts apskats par Baznīcas un čekas attiecībām no 1944. līdz 1954. gadam, un tur uzzinām, ka padomju varai bija nodoms arī panākt, lai līdzīgi arī Latvijas Romas katoļu Baznīca sarautu visas saites ar Vatikānu ( “Springovičs varētu sajust, ka Maskava ir tuvāka un labāka par Romu” - LVA, 1448. f., 1. a., 239. l., 3. lp. ), taču tas pat visvarenajai čekai tomēr nebija pa spēkam:

Baznīcas vadību pārņēma Sinode, un 1936. gada koncils nolēma lūgt Konstantinopoles ekumenisko patriarhu ņemt savā jurisdikcijā Latvijas Pareizticīgo baznīcu. Atbilde bija pozitīva, un par Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītāju tika ievēlēts virspriesteris Augustīns Pētersons. Tagad, pēc jaunās Satversmes, viņš ieguva Rīgas un visas Latvijas metropolīta titulu. 1936. gadā tika iesvētīts Jelgavas bīskaps Jēkabs (Karps), 1938. gadā Jersikas bīskaps Aleksandrs (Vītols), vēlāk arī Madonas bīskaps. Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā uzrādīja 174 389 pareizticīgos, kas ir 8,94% no iedzīvotāju skaita un 3,91% no latviešiem. Tolaik darbojās 163 pareizticīgo draudzes.

Un vēl nedaudz pievērsīsimies shizmas pareizticīgo Baznīcas statusam Latvijā. Saprotams, ka iepriekš pieminēto apstākļu dēļ pareizticīgo baznīca kā vecās Krievijas daļa neatkarīgajā Latvijas valstī būtu bijusi absurda. Tāpēc bīskapa Jāņa Pommera vadībā sākās autokefālas Latvijas Pareizticīgās baznīcas organizēšanās. 1925. gadā bīskapu Pommeru ievēlēja Saeimā, no kuras tribīnes viņš teica ne vienu vien spilgtu runu par to, kas notiek lielinieku Krievijā, un brīdināja no briesmām, kas draud baznīcai un valsts neatkarībai no padomju komunisma ideoloģijas apoloģētiem Latvijā. Ekstrēmie kreisie spēki arhibīskapu apsūdzēja monarhismā, bet ekstrēmi labējā spārna krievu emigranti monarhisti viņu apsūdzēja latviešu nacionālismā. Viņi gribēja, lai arhibīskaps pievienojas Krievijas pareizticīgo baznīcas trimdā bīskapu Sinodei, nevis kļūtu par autokefālu Baznīcu Konstantinopoles patriarhāta paspārnē. Sākās apmelojumu kampaņa. 1934. gada 12. oktobrī arhibīskapu Jāni nežēlīgi noslepkavoja. Pašreizējā Maskavas "patriarhāta" LPB, lai gan arhibīskapu Jāni kanonizēja svēto kārtā, ir ieinteresēta noklusēt, kas bija slepkavas un kādi bija slepkavības motīvi... Pēc pieejamajiem faktiem spriežot, to izdarīja padomju slepenais drošības dienests – NKVD. Tas pats, kas 2. pasaules kara gados dibināja pašreizējo Maskavas "patriarhātu"...

Saprotams, ka pēc patriarha Tihona nogalināšanas lielinieku valdība neļāva ievēlēt jaunu patriarhu un - tas arī nebija iespējams jau tāpēc vien, ka brīvībā nebija palicis neviens bīskaps. Bet 2. pasaules kara laikā notika negaidīts paversiens, jo Staļins izlēma izspēlēt "reliģijas kārti" brīdī, kad Hitlera armija jau bija pavisam tuvu Maskavai. Koncentrācijas nometnēs tika savākti vēl dzīvi palikuši daži garīdznieki, kurus nogādāja Maskavā un čekistu vadībā tika noorganizēts "sinodes" farss ar "patriarha ievēlēšanu". Tas bija Staļina izmisuma solis, uz laiku atceļot represijas pret baznīcu un iesaistot to kā mobilizējošu spēku “svētajā karā Mātes Krievijas glābšanai” un lai gūtu vietējo iedzīvotāju atbalstu arī frontes otrajā pusē, kur Hitlers iekarotajā Krievijas teritorijā baudīja lielu Krievu pareizticīgās Baznīcas atbalstu pateicībā par to, ka hitlerieši bija atļāvuši atjaunot sagrauto pareizticību - gan lielinieku apgānītos dievnamus, gan baznīcas pārvaldes struktūru.

Otkārt, Maskavas "patriarha" Kirila sektai nav tieša sakara ne ar Lielo Shizmu, ne arī to īsti var saukt par "pareizticīgo baznīcu" pēc kanonisko tiesību noteikumiem. Jāatgādina, ka Lielā Shizma arī Konstantinopolei pakļauto Kijevas metropiliju neskāra tiešā veidā un sadarbība ar Romu turpinājās. Bet laikā, kad Kijevas metropole strādāja pie vienotības atjaunošanas, uz ziemeļiem no Kijevas, Maskavā, radās pilnīgi jauna herētiķu metropole. Maskavas Baznīca atteicās atzīt Florences ūniju un atdalījās no senās metropoles Kijevā, pasludinot savu neatkarību 1448. gadā. 1589. gadā, izmantojot iespēju, kad grieķu pareizticība atradās krīzes stāvoklī un Konstantinopole atradās zem Turcijas valdniekiem, Maskavas Baznīca ieguva patriarhāta statusu. XVII gs. otrajā pusē šajā Baznīcā notika šķēlšanās – daļa neapmierināto ar Maskavas patriarha Nikona reformām atšķēlās no valdošas baznīcas un izveidoja vecticībnieku baznīcu, kas tika nežēlīgi vajāta. 1721. gadā krievu pareizticīgās baznīcas vadība, kas bija opozīcijā cara Pjotra I reformām, tika reorganizēta, un tās vietā izveidoja Sinodi ar valsts ierēdni – Sinodes virsprokuroru priekšgalā. Augstākā vara baznīcā piederēja caram. Pēc cara Nikolaja II gāzšanas un nogalināšanas, Maskavas patriarha tituls un tam raksturīgais vadīšanas veids tika uz pavisam īsu laiku atjaunots vietējā koncilā 1917. – 1918. gadā un par patriarhu tika ievēlēts Maskavas metropolīts Tihons. Šajā laikā, 1917. gadā, pēc lielinieku apvērsuma Krievu pareizticīgā baznīca, tāpat kā pārējās konfesijas, saņēma nežēlīgos sarkanā terora triecienus. 1919. gadā 14. februārī Tautas komisariāts izdeva rīkojumu par svēto relikviju (svēto pīšļu) atvēršanu, un publiski tika apgānītas izcilu svēto un baznīcas darbinieku kapavietas. Padomju Savienībā lielinieku valdība atklāti pasludināja baznīcu pilnīgas iznīcināšanas kursu: tika slēgti dievnami, klosteri, garīgās skolas, garīdzniecība tika apšauta. Desmitiem, simtiem tūkstošu bīskapu un priesteru atradās koncentrācijas nometnēs, kas daudzos gadījumos tika izveidotas bijušajos klosteros, piem., Solovkos. Fiziski bija iznīcināti 25 000 garīdznieku.

Autors ir stipri pārspīlējis šīs tikšanās nozīmi. Pirmkārt, pirmā Rietumu un Austrumu baznīcu galvu tikšanos kopš Lielās Shizmas notika 1965. gadā, tiekoties Romas pāvestam Pāvilam VI un Konstantinopoles patriarham Atenagoram I un atceļot abpusējo ekskomunikāciju, un kopš tā laika šādas tikšanās notiek regulāri. Pašreizējais Konstantinopoles Patriarhs Bartolomejs I un Armēņu Apustuliskās Baznīcas galva Katolikoss Karekins II piedalījās arī pāvesta Franciska inaugurācijas dievkalpojumā pie apustuļa Pētera kapa Vatikānā.

ne pie kā laba tas nenovedīs, jo esošais ir viltus pāvests, jo īsto atmeta kā nederīgu. gaidiet šasmīgu notikumu attīstību.

KGBsts tiksies ar Romas pavestu.Nodos putkina rikojumus.