Viņš norādīja, ka sazinoties ar ārvalstu kolēģiem, viņi secinājuši, ka "pat karadarbības laikā tik īsā laika posmā bijuši mazāk cietušu žurnālistu nekā pašlaik Ukrainā".
Naļivaiko arī pavēstīja, ka šobrīd ierosinātas 27 krimināllietas par žurnālistu piekaušanu.
Krīze, kas patlaban tiek pieredzēta Ukrainā, ir smagākā kopš neatkarības pasludināšanas 1991.gadā.
Opozīcijas atbalstītāji turpina nocietināties protesta nometnē Kijevas Neatkarības laukumā - Maidanā -, neraugoties uz piekāpšanos no varas puses. Cita starpā Janukovičs trešdien pieņēma premjerministra Mikolas Azarova atkāpšanos.
Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Azarovs. Parlaments trešdien vakarā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.
Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.