Taču Latvija pieder pie 13 valstīm, kurām cīņa ar pandēmiju izdevusies vislabāk, raugoties no demokrātijas perspektīvas, lai gan šajās 13 valstīs īstenotas radikāli atšķirīgas stratēģijas un arī rezultāti bijuši atšķirīgi, teikts ziņojumā.
Ziņojumā, kurā aplūkota situācija gandrīz visās pasaules valstīs, secināts, ka 61% valstu īstenojušas ierobežojumus, kas bijuši vai nu pretlikumīgi, neproporcionāli, neskaidri vai nevajadzīgi vismaz vienā demokrātisko brīvību jomā.
Starp valstīm, kas tiek uzskatītas par demokrātiskām, 43% valstu ietilpst šajā kategorijā, bet starp autoritāriem režīmiem tādas bijušas 90% valstu.
International IDEA ģenerālsekretārs Kevins Kasass-Samora ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka no autoritāriem režīmiem jau bija gaidāms, ka tie izmantos pandēmiju kā ieganstu, lai nostiprinātu savu varu.
"Daudz pārsteidzošāk ir, ka tik daudzas demokrātijas ir pieņēmušas pasākumus, kas ir problemātiski, raugoties no demokrātijas un cilvēktiesību skatupunkta," sacīja Kasass-Samora.
Šajā ziņā pirmajā vietā ierindojusies Indija, kuras pieņemtie pasākumi rada bažas deviņās no 22 jomām, kas tika pētītas. Starp šīm jomām ir pārvietošanās brīvība, vārda brīvība un preses brīvība.
Indijai seko Alžīrija un Bangladeša, kuru pieņemtie pasākumi rada bažas astoņās jomās.
Tālā šajā sarakstā ierindojas Ķīna, Ēģipte, Malaizija un Kuba. To pieņemtie pasākumi rada bažas septiņās jomās, norādīts ziņojumā.
Starp Eiropas valstīm pirmajā vietā ierindojusies Krievija, kuras pieņemtie pasākumi rada bažas sešās jomās.
Līdzīgs rādītājs ir arī Saūda Arābijai, Mjanmai, Jordānijai, Šrilankai un Zimbabvei.
International IDEA pētīja pasākumus, ko valstis visā pasaulē īstenojušas cīņā pret Covid-19, un izvērtēja, vai tie ir problemātiski, raugoties no demokrātijas un cilvēktiesību skatu punkta, neatkarīgi no pasākumu efektivitātes cīņā ar pandēmiju.
Starp 15 valstīm ar vissliktāko vērtējumi līdzās Indijai ierindojušās arī Malaizija, Mjanma, Šrilanka un Irāka, kas visas tiek uzskatītas par demokrātijām, kaut arī vairākas ir trauslas demokrātijas.
Kasass-Samora norādīja, ka pandēmija ir saasinājusi tendences, kas bija jau pirms jaunā koronavīrusa.
"Valstis, kas bija ļoti autoritāras, vairumā gadījumu kļuvušas vēl autoritārākas, kamēr demokrātijās, kas saskārās ar īstām problēmām likuma varas un pamata cilvēktiesību ievērošanā, šīs problēmas ir palikušas vēl lielākas," sacīja Kasass-Samora.
Ziņojumā minētas arī piecas Eiropas Savienības (ES) valstis: Bulgārija, kuras īstenotie pasākumi rada bažas trīs jomās, Ungārija, kuras ierobežojumi rada bažas divās jomās, un Polija, Slovākija un Slovēnija ar vienu jomu katra.
Starp lielajām Rietumu demokrātijām izceltas tikai Savienotās Valstis, kuru īstenotie pasākumi rada bažas divās jomās, kas ir pulcēšanās brīvība un ierobežojumu īstenošanas prognozējamība.
Izraēlas īstenotie pasākumi radījuši bažas piecās jomās, bet Argentīnas - divās.
Visbiežāk bažas radījuši ierobežojumi preses brīvībai ar mērķi cīnīties pret dezinformāciju, pārmērīga spēka izmantošana, piemēram, karavīru izmantošana ierobežojumu īstenošanai vai nometnes slimajiem cilvēkiem, korupcija preču piegāžu līgumos un migrantu vainošana pandēmijā.
Taču vairākas valstis ziņojumā arī uzslavētas kā paraugi tam, kā savienot efektīvus pasākumus cīņā pret pandēmiju ar demokrātijas principu ievērošanu. Šīs valstis ir Islande, Somija, Jaunzēlande, Norvēģija, Dienvidkoreja, Taivāna, Urugvaja, Kipra, Japāna, Senegāla un Sjerraleone.
Francija, Itālija, Kanāda, Vācija, Lielbritānija un Spānija nebija minētas starp valstīm, kurām veicies vislabāk, bet tajās īstenotie pasākumi arī nerada nopietnas bažas.
International IDEA noraidīja ideju, ka nedemokrātiskām valstīm veicies labāk jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanā.
Kubas un Ķīnas panākumi cīņā ar Covid-19 gūti par augstu cenu demokrātijas principos un cilvēktiesībās, norādīts ziņojumā.
International IDEA secinājumi balstīti uz globāliem novērojumiem par Covid-19 ietekmi uz demokrātiju, kas sākti jūlijā ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu.
International IDEA norādījis, ka 55% pasaules iedzīvotāju pašreiz dzīvo valstīs, kas uzskatāmas par demokrātijām.
No 162 valstīm, kas novērtētas ziņojumā, International IDEA 99 uzskata par demokrātijām, 33 par autoritārām valdībām un 30 par hibrīdiem režīmiem.