Kopumā 29 tvītu sērijā viņš pauda nopēlumu kā Gabriēlam, tā arī viņa Austrijas kolēģim Sebastianam Kurcam. Vienlaikus nav manāmas nekādas zīmes, ka spriedze Vācijas un Turcijas attiecībās varētu mazināties.
Gabriēls vēl otrdien apsūdzēja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītājus par draudu izteikšanu viņa dzīvesbiedrei.
Sarunā ar televīzijas kanāla NTV ziņu raidījumu Gabriēls otrdien norādīja, ka Erdogana agresīvā retorika "acīmredzami devusi kādam motivāciju ķerties pie draudu izteikšanas un manas sievas vajāšanas".
"Protams, tas ir drausmīgs rezultāts," atzina ministrs, sīkākus paskaidrojumus par notikušo nesniedzot.
Sestdien Erdogans nāca klajā ar asiem personīgiem apvainojumiem Gabriēlam.
Kas tu esi, lai runātu par Turcijas prezidentu," televīzijā pārraidītā uzrunā Erdogans retoriski vaicāja klāt neesošajam Vācijas ārlietu ministram. "Zini savas robežas! Viņš mani te mācīs! Viņš mūs te mācīs! Cik ilgi tu esi politikā? Cik tev gadu?
Vācijas un Turcijas attiecības pēdējo gadu laikā strauji pasliktinājušās, taču īpaši tās saasinājušās pēc pagājušā gada neveiksmīgā puča mēģinājuma pret arvien autoritārāko Erdogana režīmu.
Ankara apvērsuma mēģinājumu izmantojusi kā ieganstu vēl plašākām represijām, cenšoties apklusināt gan politisko opozīciju, gan neatkarīgos medijus.
Apsūdzībās par saikni ar puča organizatoriem Turcijā aiz restēm nonākuši arī vairāki Vācijas pilsoņi, tostarp arī žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji.
Vienlaikus Ankara apsūdz Berlīni pat patvēruma piešķiršanu pučistiem un kurdu separātistu kaujiniekiem.
Pēdējo dienu laikā Ankara vēl vairāk aizkaitinājusi Berlīnes varasiestādes, nākot klajā ar aicinājumu turku izcelsmes Vācijas pilsoņiem 24.septembrī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās nebalsot nedz par kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem (CDU/CSU), nedz par viņu pašreizējajiem koalīcijas partneriem un galvenajiem sāncenšiem sociāldemokrātiem (SPD), nedz par opozīcijā esošajiem “zaļajiem”, kas esot Turcijas ienaidnieki.