Stiprina partnerību
Sarunas starp Rumāniju un ASV ilga vairāk nekā gadu. Jau 2010. gada martā Rumānija atbalstīja šādu ideju, taču beidzot izdevies panākt vienošanos par bāzes vietu. «Mēs piekritām sistēmas izvietošanai bijušajā Deveselu gaisa spēku bāzē Oltas rajonā,» Rumānijas prezidenta Trajana Basesku teikto citējis Reuters. Jaunās raķetes nodrošināšot valstij augstāko drošības līmeni visā tās vēsturē, kā arī tās tikšot iekļautas NATO aizsardzības sistēmā, kuras izveide plānota tuvāko gadu laikā. Prezidents turklāt uzsvēris, ka «vienošanās par pretraķešu aizsardzību nav vērsta pret Krieviju».
Izraudzītā gaisa spēku bāze uzcelta aptuveni pirms 60 gadiem ar Padomju Savienības palīdzību, taču 2002. gadā tā tikusi slēgta. Tā atzīta par piemērotāko vietu, jo atbildusi it visiem no 120 noteiktajiem punktiem, lai garantētu sistēmai visaugstāko drošību. Sagaidāms, ka ASV spēki darbību tajā sāks 2015. gadā un uz to nosūtīs 200 kareivju, kuru skaitu nepieciešamības gadījumā varētu palielināt līdz 500. Tomēr tā būs tikai aptuveni trešā daļa no visiem kareivjiem, jo bāzes pārvaldība lielā mērā paliks rumāņu rokās.
Analītiķi norādījuši, ka tas ir ievērojams solis Rumānijas un ASV stratēģiskās partnerības stiprināšanā, turklāt Rumānija droši uzskatāma par vienu no tuvākajiem ASV sabiedrotajiem Eiropā, raksta AFP.
Maskava necietīs
Taču ziņas par ASV un Rumānijas vienošanos satrauca Krieviju, kas vēlas saņemt no Vašingtonas drošības garantijas. «Plānotā pretraķešu aizsardzība pēc mūsu vērtējuma nākotnē var radīt draudus Krievijas stratēģiskajiem kodolspēkiem,» Krievijas Ārlietu ministrijas nostāju citējis Reuters. Krievija paudusi sarūgtinājumu par ASV straujo ieceres virzību, neraugoties uz abu valstu panākumiem savstarpējā sadarbībā, norādot uz pērn parakstīto vienošanos par stratēģisko kodolieroču skaita samazināšanu. Lēmums esot pretrunā ASV solījumiem ņemt vērā Krieviju lēmumu pieņemšanas procesā.
Taču ASV noliedz jebkādus draudus Krievijai. «Mēs ticam, ka sadarbība pretraķešu aizsardzības jomā ir mūsu abu drošības interesēs,» ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvju teikto citējis The New York Times. Aktīva sadarbība ar Krieviju tiekot meklēta ar NATO starpniecību. Turklāt tieši tas esot labākais veids, kā pārliecināt Krieviju, ka sistēma neradot un nākotnē arī neradīšot draudus tās drošībai.
Krievijas eksperti laikrakstam Kommersant norāda: «Maskavas intereses necietīs.» Kā stāsta Stratēģisko vērtējumu institūta direktors Sergejs Oznobiščevs, Rumānija atrodoties salīdzinoši tālu, lai par to vispār uztrauktos, turklāt «valstī vienmēr atradīšoties cilvēki, kas visu, ko dara Amerika, uztvers kā soli, kas vērsts pret Krieviju».
Krievijas iebildumi pret pārtvērējraķešu izvietošanu Eiropā iepriekš rezultējušies ar lēmumu atlikšanu: 2009. gadā ASV prezidents Baraks Obama atcēla cerēto bāzu izveidi Polijā un Čehijā.
ASV administrācijas Eiropas aizsardzības vairoga izveides plāns paredz šīs dekādes laikā uzstādīt jūras un sauszemes radarus, kā arī pārtvērējraķetes vairākās Eiropas valstīs. Tā mērķis ir nodrošināt aizsardzību no tādu valstu kā Irāna potenciālajiem draudiem reģiona drošībai, vēsta Reuters.
Izpildot pirmo no četru punktu plāna, ASV martā vienojusies Vidusjūrā izvietot kuģi USS Monterey, kas fiksēs un neitralizēs raķetes. Katrs nākamais plāna punkts paredz aizvien varenāku pārtvērējraķešu sistēmu uzstādīšanu, no kurām pati attīstītākā dekādes beigās tiks izveidota Polijā, raksta AFP.