ES īpašais sūtnis, kurš Ārlietu ministrijā tikās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV), uzsvēra, ka jaunajā sankciju kārtā paredzēts aizliegt Krievijas gāzes importu uz Eiropu un paplašināt pasākumus pret tā dēvēto "ēnu floti", sankcijām pakļaujot vēl aptuveni simt kuģu. Līdz ar to kopējais sankcijām pakļauto kuģu skaits varētu sasniegt aptuveni 600.
Pēc O’Salivana paustā, jau līdz šim pieņemtie pasākumi samazina Krievijas ieņēmumus. Viņš akcentēja, ka visi galvenie Krievijas ekonomikas rādītāji patlaban "rāda sarkanu brīdinājuma signālu". ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos klāstīja, ka civilās ekonomikas pārorientēšana uz kara vajadzībām notiek par augstu cenu.
"Valsts finanses ir grūtībās, Nacionālais labklājības fonds izsīkst, uzņēmumi spiesti ņemt sliktus aizdevumus. Šāda situācija nav ilgtspējīga, un mums ir jāturpina spiediens," sacīja O’Salivans.
Viņš uzsvēra, ka sankcijas ir tikai daļa no kopējā ES atbalsta Ukrainai, kas ietver arī militāro, makroekonomisko un humāno palīdzību, kā arī politisko atbalstu, tostarp Ukrainas dalības perspektīvu ES.
Atbildot uz jautājumu par turpmākajām sankciju kārtām, O’Salivans skaidroja, ka sankciju mehānisms ir nepārtraukts process. Viņš klāstīja, ka ES "nekad nenonāks līdz ideālajam sankciju kopumam".
"Sankciju apiešana ir pastāvīga problēma, un arī mūsu darbs ir nemitīgi novērst šos apiešanas gadījumus," teica ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos.
Savukārt Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka svarīgs ir jautājums arī par Ķīnu, kuras atbalsts būtiski veicina Krievijas spēju turpināt karu pret Ukrainu.
Tāpat viņa uzsvēra, ka izveidotais ES sankciju mehānisms ir efektīvs, taču svarīgi ir ne tikai īstenot sankcijas, bet arī nepieļaut citu valstu iespējas tās apiet.
Pēc Latvijas ārlietu ministres paustā, Ķīna ir viena no valstīm, kas sniedz Krievijai atbalstu, un tādēļ nepieciešams meklēt risinājumus, kā mazināt šādas sadarbības iespējas. Braže uzsvēra, ka bez Ķīnas Krievija nevarētu turpināt karu.
Jau ziņots, ka kopš 2014. gada marta ES ir pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, reaģējot uz nelikumīgo Krimas aneksiju, pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas reģionu nelikumīgo aneksiju 2022. gadā.
Līdz šim ir pieņemtas 18 sankciju paketes. Pasākumi ir paredzēti, lai sasniegtu ES politikas mērķi izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, palielinot spiedienu uz Krieviju un izmantojot pieejamos instrumentus, lai mazinātu Krievijas spēju turpināt nelikumīgo agresijas karu.
ES sankcijas tiek mērķētas, proporcionāli izstrādātas, un pēc būtības tās ir pagaidu sankcijas. Tas nozīmē, ka tās tiek regulāri pārskatītas un ka ES var tās precīzāk pielāgot, atvieglot vai izbeigt, ja tiek sasniegti ES mērķi vai tiek īstenoti jēgpilni soļi šādu mērķu sasniegšanai.
ES ir pieņēmusi sankcijas arī pret Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, reaģējot uz atbalstu, ko tās Krievijai sniedz militārajā agresijā pret Ukrainu.