Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja sola, ka tuvāko četru mēnešu laikā iedarbinās Lisabonas līguma 50. punktu, saskaņā ar kuru viņas valdība varēs sākt divus gadus ilgas izstāšanās sarunas ar Briseli.
Medijos izskanējuši divi iespējamie tā dēvētā Brexit scenāriji – "mīkstais" un "cietais". Pirmais paredzētu, ka Apvienotā Karaliste saglabā pieeju ES vienotajam tirgum, vienlaikus neierobežojot ES dalībvalstu pilsoņu ieceļošanu. Otrais variants nozīmētu izstāšanos no ES kopējā tirgus, lai varētu pilnībā kontrolēt imigrāciju. Meja ir noraidījusi iespēju, ka Lielbritānija pēc Brexit varētu atļaut neierobežotu imigrāciju no ES. Tomēr reti kurš britu politiķis vēlas, lai valsts zaudētu piekļuvi ES tirgum.
Apvienotās Karalistes Brexit ministrs Deivids Deiviss pagājušajā nedēļā viesojās EP, kur saņēma skaidrus signālus, ka Brisele negrasās piekāpties jautājumā par ES pilsoņu pārvietošanās brīvību, kas ir viens no četriem bloka pamatpīlāriem.
"Nav pieļaujams tāds risinājums, kas iznīcinātu tā dēvētās četras brīvības," pēc tikšanās ar Deivisu sacīja EP liberāļu grupas vadītājs un parlamenta koordinators Brexit jautājumos Gijs Verhofstats. "Preču, pakalpojumu, kapitāla un personu pārvietošanās brīvība ir ES pamatelementi. Mēs noteikti nekad nepieļautu, ka šīs brīvības tiktu apdraudētas."
Bet Tautas partijas grupas vadītājam Manfrēdam Vēberam neesot radies iespaids, ka briti patiešām ir sapratuši vēstījumu. "Viņi joprojām nesaprot, ko nozīmē Brexit. Tas nozīmē pamest ES, tas nozīmē attiecību saraušanu – nevis tikai sev vēlamu lietu izvēlēšanos, īpašas attiecības," Vēberu citē EUobserver.com.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 28. novembra, avīzē Diena!