Tomēr kritiķi, kas pārstāv plašu politisko spektru, budžeta projektu vērtē skeptiski, uzskatot, kas tas nespēs mazināt Francijas grūtības. Valsts cieš no rekordaugsta bezdarba, ierobežotām investīcijām un zemas patērētāju pirktspējas.
2014.gada budžetā paredzēta valsts izdevumu samazināšana 15 miljardu eiro (10,5 miljardu latu) apmērā, ko Francijas premjerministrs Žans Marks Ero jau paspējis nodēvēt par bezprecedenta gadījumu.
Veidojot budžetu, galvenā uzmanība pievērsta veidiem, kā ietaupīt, nevis nodokļu palielināšanai, prezentējot projektu valdībā, norādīja Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī un budžeta ministrs Bernārs Kazanēvs.
Ministri norādīja, ka aptuveni 80% no fiskālajiem ietaupījumiem nākamgad tiks nodrošināti ar valsts izdevumu samazinājumiem, bet 20% - ar nodokļu paaugstināšanu.
Šie lēmumi ir balstīti uz prognozēm, ka Francijas ekonomika nākamgad pieaugs par 0,9%.
Vienlaikus tiek prognozēts, ka valsts parādsaistību apjoms 2014.gadā sasniegs 95,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi sasniedzot rekordaugstu līmeni un ievērojami pārsniedzot iepriekš prognozēto.
Moskovisī septembra pirmajā pusē sniegtā informācija liecina, ka Francijas budžeta deficīts šogad veidos 4,1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pārsniedzot kopā ar Eiropas Savienību (ES) izvirzīto mērķi - 3,9% no IKP.
2014.gadā Francija budžeta deficītu plāno samazināt līdz 3,6%, bet 2015.gadā - zem ES noteiktā 3% līmeņa.
Bet kritiķi ir pārliecināti, ka 2014.gada budžeta projekts Francijas tautas grūtības nespēs mazināt.
Francijas kreiso ekstrēmistu līderis Žans Liks Melanšons norādīja, ka šie izdevumu samazinājumi tikai papildinās tos, ko īstenojusi iepriekšējā valdība, un tas situāciju neuzlabos.
"Mums jāizbeidz šī politika, kas turpina vairot tautas ciešanas un ved pie ekonomiskas, sociālas un politiskas katastrofas," uzsvēra Melanšons.
Konservatīvās partijas "Tautas kustības savienība" (UMP) pārstāve un bijusī budžeta ministre Valerī Pekresa savukārt uzskata, ka īstas taupīšanas budžeta projektā nemaz nav un izdevumi drīzāk tiek stabilizēti, nevis samazināti, kas nozīmē arī izaugsmes kavēšanu.
Francijas prezidents Fransuā Olands savukārt paudis pārliecību, ka budžeta projekts, kas vēl jāapstiprina parlamentam, iedrošina "atgriešanos pie izaugsmes un nodarbinātības".