Pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas, balsots tika ar roku pacelšanu un precīzs balsu daudzums netika skaitīts. Tagad likumprojekts tiks nodots izskatīšanai parlamenta augšpalātā jeb Senātā.
Pret šo likumprojektu kategoriski iebilst Turcija un daudzi etniskie turki. Ceturtdien pie Francijas parlamenta ēkas uz protesta akciju arī pulcējās aptuveni četri tūkstoši ieceļotāju no Turcijas, kā arī aptuveni piecdesmit ieceļotāji no Azerbaidžānas.
Kā vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz Turcijas televīzijas kanālu TRT, atbildot uz Francijas parlamentāriešu lēmumu Ankara ceturtdien atsauca savu vēstnieku no Francijas uz konsultācijām. Trešdien, 21. decembrī, Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans arī paziņoja par gatavību izsūtīt franču vēstnieku no Ankaras.
Savukārt nedaudz vēlāk sekoja arī Erdogana oficiālā reakcija. Turcijas premjers paziņoja, ka Ankara ierobežos sadarbību ar Parīzi, kā arī iesaldēs abu valstu politiķu vizītes un kopīgos militāros projektus, tostarp militārās mācības.
Iepriekš Turcijas valdības vadītājs paziņoja, ka viņa valsts ir kategoriski pret 1915. gada notikumu starptautisku atzīšanu par genocīdu. Pēc viņa vārdiem, Francijas vēsturē bijuši vairāki līdzīgi notikumi, piemēram, represijas Alžīrijā un Ruandā, taču tās neviens nemēģina saukt par genocīdu.
Francija atzina, ka Osmaņu impērija izvērsusi genocīdu pret armēņiem 2001. gadā. Par iniciatīvas atzīt armēņu masveida iznīcināšanu par genocīdu ierosinātājiem kļuva Nikolā Sarkozī vadītās labēji centriskas partijas Savienība par tautas kustību (UMP) biedri.
Pēc UMP biedra, armēņu izcelsmes deputāta Patrika Devedžjana (Patrick Devedjian) vārdiem, kuru citē AFP, aizliedzot noliegt genocīdu Francija nemēģina pārrakstīt vēsturi, tā tikai likumdošanā iekļauj faktu, kas visiem ir sen zināms. Vēsturi, kā uzskata P. Devedžjans, mēģina pārrakstīt tieši Turcija, visos veidos cenšoties noliegt genocīdu pret armēņiem.
Francijā, pēc AFP datiem, dzīvo aptuveni 500 tūkstoši etnisko armēņu, un valsts prezidents Nikolā Sarkozī cenšas noskaņot viņus par labu sev un UMP gaidāmajās prezidenta un parlamenta vēlēšanās, kas notiks, 2012. gada aprīlī un jūnijā attiecīgi.
Bez Francijas 1915. gada armēņu masu slepkavības Osmaņu impērijā par genocīdu ir atzinušas Krievija, Zviedrija, Beļģija, Nīderlande, Kanāda un vēl virkne citu valstu. Pret šo slepkavību atzīšanu par genocīdu iebilst ASV, kaut arī 2008. gadā priekšvēlēšanu gaitā Baraks Obama solīja genocīdu atzīt.
Osmaņu impērijas varas iestādes Pirmā pasaules kara gados nogalināja aptuveni pusotru miljonu etnisko armēņu, kas dzīvoja mūsdienu Turcijas teritorijā.