Protesta demonstrācijas notikušas katru vakaru kopš pagājušās nedēļas ceturtdienas, kad valdošo partiju Gruzijas sapnis pārstāvošais premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028. gadam pārtrauc sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā un atsakās no ES finanšu atbalsta.
Opozīcija un protestētāji pārmet valdībai, ka tā Gruzijas eiroatlantiskās integrācijas vietā cenšas valsti iebīdīt Krievijas ietekmes orbītā. I. Kobahidze preses konferencē ir vainojis ārzemju "instruktorus", kas cenšoties panākt nemierus Gruzijā. Viņš arī apgalvojis, ka valdības lēmums pārtraukt iestāšanās sarunas ar ES nenozīmējot atteikšanos no ceļa uz integrāciju ES.
Gruzijas Iekšlietu ministrija ir vainojusi protestētājus agresijā un vardarbībā pret policistiem, uz kuriem tiekot mesti dažādi smagi priekšmeti, degošas lietas un pirotehnikas izstrādājumi. Ievainojumus šādi esot guvuši vairāk nekā 100 policistu.
Policisti protestētāju izdzenāšanai izmantojuši ūdens lielgabalus un asaru gāzi. BBC, atsaucoties uz cietušo protestētāju stāstīto, raksta, ka daudzi tiekot brutāli piekauti. Esot novērots, ka to regulāri dara policisti, kas tērpti melnās drēbēs bez atpazīšanas zīmēm. Opozīcija salīdzina policijas brutalitāti pret protestētājiem ar to, kas valda tādās autoritārās valstīs kā Krievija un Baltkrievija, un pārmet valdībai, ka tā rīkojas kā pēc Krievijas instrukciju grāmatas.
Drošības spēku izturēšanos pret protestētājiem Gruzijā nosodījis gan Gruzijas cilvēktiesību ombudsmens, gan ANO cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks. Nosodījumu un bažas par to paudis NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Latvija, Lietuva un Igaunija pirmdien noteica ieceļošanas aizliegumu 11 Gruzijas amatpersonām par vardarbību pret protestētājiem. Gruzijas Ārlietu ministrija otrdien bija uzaicinājusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniekus, lai paustu protestu pret Baltijas valstu paziņojumiem un rīcību, ko Gruzija vērtējot kā iejaukšanos tās iekšējās lietās, vēsta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas portāls ERR.ee.