Rospotrebnadzor vadītājs Genādijs Oņiščenko pirms divām nedēļām pavēstīja par daļēju Lietuvas piena produkcijas importa aizliegumu un pastiprināja kontroli pār gaļas un zivju importu no šīs valsts, atsaucoties uz plašiem pārkāpumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus.
Savukārt Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts pirmdien norādīja, ka šā dienesta rīcībā nav informācijas, kas pamatotu šāda aizlieguma nepieciešamību. Dankverts atzina, ka viņa vadītājam dienestam gan ir zināmas pretenzijas pret lietuviešu ražotājiem, kas mēdz sajaukt sertifikātus vai nesniedz pilnīgu informāciju, tomēr tas varētu būt iemesls inspekcijām, bet ne aizliegumam.
Patērētāju aizsardzības dienests tagad savukārt paziņojis, ka veterinārijas dienesta kompetencē neietilpst jautājumi, kas saistīti ar gatavās pārtikas produkcijas drošības kontroli un likumu ievērošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, tādēļ pirmajam neesot pienākuma iepazīstināt otro "ar darba dokumentiem, uz kuriem tiek balstīta produkcijas ievešanas aizliegumu noteikšana vai atcelšana".
Rospotrebnadzor arī norādījis, ka Rosseļhoznadzor lobējot vienotu pavaddokumentu - veterināro sertifikātu - pārstrādātajai piena un gaļas produkcijai Krievijas vadītās Muitas savienības teritorijā. Paziņojumā teikts, ka šāds solis veicinās korupciju un radīs papildu izdevumus ražotājiem un tirgotājiem, līdz ar to palielinot pārtikas cenas, kas jāmaksā patērētājiem.
Ar šādu paziņojumu Rospotrebnadzor nācis klajā dienā, kad medijos parādījusies pretrunīga informācija par ilggadējā šā dienesta vadītāja Oņiščenko iespējamo aiziešanu no amata sakarā ar pilnvaru termiņa beigšanos. Saskaņā ar Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva preses sekretāres paziņojumu šobrīd gan nekāda lēmuma par Oņiščenko atcelšanu neesot.
Dankverta palīgs Aleksejs Aleksejenko pirmdien Lietuvas biznesa ziņu portālam Vz.lt pieļāva, ka veterinārijas dienestam var nākties balstīties uz Rospotrebnadzor pārbaužu rezultātiem, kolīdz tie tiks saņemti. Vienlaikus viņš atzina, ka no juridiskā viedokļa ir dīvaini, ka aizliegumu noteicis Krievijas iekšējais dienests, bet tas attiecināts arī uz abām pārējām Krievijas vadītās Muitas savienības valstīm - Baltkrieviju un Kazahstānu.
Rosseļhoznadzor pārstāvis izteica cerību, ka problēmu izdosies atrisināt drīz, jo no kavēkļiem tirdzniecībā cieš ne tikai Lietuvas, bet arī Krievijas uzņēmumi un patērētāji.
Kā ziņots, no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts.
Analītiķi uzskata, ka Krievijas spiedienam pret Lietuvu ir politiski iemesli - Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.
Pirms pusotras nedēļas Lietuva nosūtīja uz Maskavu delegāciju, ko vadīja premjera Aļģirda Butkeviča padomnieks, kādreizējais Lietuvas vēstnieks Krievijā Antans Vinkus. Delegācija tikās ar Oņiščenko, kas iepriekš uzsvēra, ka tieši Vinkus personībai esot būtiska loma viņa lēmumā lietuviešus pieņemt. Pēc delegācijas atgriešanās Lietuvas valdības vadītājs neslēpa, ka Maskavā likti lietā pat viņa personiskie kontakti.
Pirmdien Lietuvā ieradās Rospotrebnadzor sūtīti eksperti. Pēc Lietuvas amatpersonu teiktā, viņi vēloties apmeklēt vismaz pāris Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumus, bet joprojām neesot izteikuši nekādas oficiālas pretenzijas. Zemkopības ministra vietnieks Rītis Šatkausks izteicis cerību, ka viņu apmeklējums palīdzēs risināt situāciju.